VM saredz būtisku slimnīcu finanšu risku un nespēju nodrošināt valsts galvoto kredītu atmaksu
Kā liecina VM dati, kopā izsniegtā valsts galvotā aizdevuma summa ārstniecības iestādēm ir 139 miljoni latu. Līdz 2013.gada 1.janvārim kopā samaksāti 13,8 miljoni latu, tai skaitā pamatsumma - 5,6 miljonu latu apmērā, procentu maksājumi - 7,9 miljonu latu apmērā un saistību maksa - 306 000 latu apmērā.
Šogad kopumā Latvijas ārstniecības iestādēm jāatmaksā 5,1 miljons latu valsts galvotā aizdevuma, savukārt 2014.gadā - 5,2 miljoni latu, 2015.gadā - 6,4, bet 2016.gadā - 6,9 miljoni latu.
Lai novērstu finanšu risku un sarežģījumus kredītu atmaksā, VM plāno prasīt valdībai visām ārstniecības iestādēm paredzēt tarifā finansējumu attīstības izdevumiem - 2013.gada otrajam pusgadam aptuveni 3,9 miljonus latu, bet 2014.gadam - 7,9 miljonus latu. Šis tarifa elements no 2009.gada jūlija tika izslēgts no veselības aprūpes pakalpojumu tarifa aprēķina formulas.
Kā skaidro VM, papildus nauda tiktu novirzīta tarifu palielinājumam attiecīgiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu tarifa elementiem, tādējādi arī noteiktos tarifus tuvinot faktiskajām izmaksām, kurām tie šobrīd neatbilst. Papildus nauda nonāktu tarifu palielinājumam pieskaitāmiem izdevumiem (ar pacientu uzturēšanu saistīto izdevumu pakalpojumu apmaksai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei), amortizācijas izdevumiem (ēku, būvju un pārējo pamatlīdzekļu nolietojums) un administratīviem izdevumiem.
"Finansējums, līdz ar krīzes gados veikto samazinājumu, ir nepietiekams esošā veselības aprūpes pakalpojumu apjoma nodrošināšanai, turklāt finansējums tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu," vairākkārt uzsver VM. Ja papildu finansējums netiks piešķirts, VM ieskatā, pastāv risks, ka ārstniecības iestādes nevarēs nodrošināt aizdevuma un procentu atmaksu, savukārt valsts galvoto aizdevumu pamatsummu atmaksas uzsākšana būtiski ietekmēs ārstniecības iestāžu finansiālo situāciju.
VM skaidro, ka galvenie parādu veidošanās iemesli slimnīcās bijuši: samazinātais valsts budžeta finansējums veselības nozarei, līdz ar to slimnīcām veidojās līguma izpilde virs plānotā, kā arī energoresursu, siltumenerģijas, gāzes, degvielas cenu palielināšanās. Tāpat arī medikamentu un medicīnas preču izmaksu pieaugums, ko ietekmējis arī PVN likmes pieaugums no 5% uz 12%, kā arī parādu veidošanos veicinājusi pacientu skaita palielināšanās, līdz ar to palielinājušies arī izdevumi par nepieciešamajiem medikamentiem, medicīnas precēm, kā arī par pārtikas, saimniecības un citām precēm, kas ietekmē pakalpojuma cenu.
Jau ziņots, ka visu veselības nozares vajadzību segšanai šā gada otrajā pusgadā nepieciešami papildu 36,6 miljoni latu, tai skaitā 15,4 miljoni latu nozares deficīta segšanai.
Plānots, ka ar ziņojumu "Finanšu situācija veselības aprūpes jomā", kurā detalizēti pamatota papildu finansējuma nepieciešamība, aprīļa vidū tiks iepazīstināta valdība.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) līdz šim norādījis, ka jautājums par papildu finansējumu ir atsevišķi jāvērtē, taču veselības nozare būs viena no prioritātēm diskusijās par jaunajām politikas iniciatīvām turpmāko gadu budžetos. Viņš arī teicis, ka pagaidām vēl esot pāragri prognozēt, vai vispār šogad būs budžeta grozījumi, kā tas bija pagājušogad.
Rīga, 11.apr., LETA.
Foto: Ieva Čīka/ LETA
