VM rosina pastiprināt uztura bagātinātāju reklāmas uzraudzību

Kopumā VM secinājusi, ka uztura bagātinātāji, kas iekļauti Latvijas uztura bagātinātāju reģistrā, pareizi lietoti, draudus iedzīvotāju veselībai nerada. Galvenā problēma esot subjektīva uztura bagātinātāju izvēle, nepievēršot uzmanību informācijai produkta marķējumā un nedomājot par uztura bagātinātāja savstarpējo iedarbību ar lietoto pārtiku vai medikamentiem, kā arī paklausot ne vienmēr adekvātai reklāmai.

Uztura bagātinātāju reklāmas uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Kā norāda VM, tas praktiski nesaņem sūdzības par uztura bagātinātāju reklāmu, bet izvērtē to pēc savas iniciatīvas, tomēr šobrīd šķērslis efektīvai uzraudzībai ir iestādes kapacitātes trūkums. "Bez papildu resursiem uztura bagātinātāju reklāmas uzraudzība nevar tikt noteikta kā prioritāte, jo tādējādi uztura bagātinātāju uzraudzība tiktu efektivizēta uz citu uzraugāmo jomu rēķina," uzsver VM.

Aptuvenais nepieciešamais finansējums uzraudzības efektivizēšanai būtu 18 000 latu, liecina VM aprēķini. Tas ļautu radīt divas jaunas darbinieku vietas un segt citas izmaksas.

Tomēr VM piedāvā vēl vienu risinājumu uztura bagātinātāju reklāmas sakārtošanai - grozījumus normatīvajos aktos, nosakot papildu prasības uztura bagātinātāju reklāmai.

Viens no ministrijas priekšlikumiem paredz, ka uztura bagātinātāju reklāmā jānorāda skaidra informācija, ka attiecīgais produkts ir uztura bagātinātājs. Tāpat VM piedāvā iekļaut uztura bagātinātāja reklāmā brīdinājumu, ka tas neaizstāj līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu, kā arī paredzēt, ka uztura bagātinātāju ražotājam vai izplatītājam jānodrošina attiecīgā uztura bagātinātāja tirdzniecības vieta ar informāciju par produktiem, ko tas izplata, lai tirdzniecības vietas īpašnieks vai vadītājs varētu nodrošināt atbilstošu pārdevēju apmācību informācijas sniegšanā patērētājiem.

Vienlaikus, lai aktualizētu jautājumu par uztura bagātinātāju pareizu lietošanu, VM mudina Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) plānot jaunus sabiedrības informēšanas pasākumus. Protams, tam būtu nepieciešami papildu resursi. Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieredze liecina, ka izglītošanas kampaņas patērētajiem izmaksā no 50 000 līdz 100 000 latu.

VM rosina arī citas aktivitātes. Ministrijas ieskatā, uztura bagātinātāju ražošanā un izplatīšanā iesaistītajiem komersantiem, kā arī tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām būtu vēlams apvienoties un izstrādāt labas prakses kodeksu vai ētikas kodeksu, vai darbības vadlīnijas uztura bagātinātāju tirgus jomā, cita starpā paredzot nosacījumus objektīvai sabiedrības informēšanai.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centram, PVD, Valsts policijai un Valsts ieņēmumu dienestam savas kompetences ietvaros būtu jāstiprina sadarbība un savstarpēja informācijas apmaiņa uztura bagātinātāju aprites uzraudzības efektivitātes paaugstināšanai.

VM ieskatā, būtu jāveicina arī ārstu, farmaceitu, kā arī citu speciālistu, tai skaitā ajūrvēdas un akupunktūras speciālistu sadarbība, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar iespējami objektīvāku informāciju, kā arī veicinātu veselības saglabāšanu un iespējami vispusīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. VM varētu organizēt speciālistu diskusijas, darba grupas un seminārus.

Ar minētajiem un vēl citiem priekšlikumiem ir nākusi klajā VM darba grupa, kurā strādāja VM, Zemkopības ministrijas, PVD, Ekonomikas ministrijas, Zāļu valsts aģentūras, Veselības inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji, kā arī dažādu asociāciju un biedrību pārstāvji. Rakstiski priekšlikumi saņemti arī no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Farmaceitu biedrības un Aptieku biedrības.

Rīga, 2.jūl., LETA.
Foto: Edijs Pālens/ LETA