VM: pašlaik nodrošinātā medicīniskā aprūpe sociālajos aprūpes centros nav pietiekama
"Sociālās aprūpes centros pastāv pārrāvums starp sociālo aprūpi un veselības aprūpi. Katrā sociālās aprūpes iestādē būtu jābūt nodaļai, kas atbild par veselības aprūpi, un tai vajadzētu atrasties sociālās aprūpes centā," teica Veselības inspekcijas vadītāja vietniece kontroles jautājumos Valentīna Berga.
Šādi nepieciešamības gadījumā cilvēkiem medicīniskā palīdzība tiktu sniegta savlaicīgi un kvalitatīvi.
Sociālās aprūpes centri ir reģistrēti Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, bet ne Ārstniecības iestāžu reģistrā, līdz ar to centru darbiniekiem bieži nav nepieciešamās medicīniskās izglītības. "Esmu pati novērojusi, ka bieži aprūpes centros strādājošajām medicīnas māsām nav sertifikātu vai viņu zināšanas atpaliek no mūsdienu standartiem," norādīja Berga.
Bērnu sociālās aprūpes centrā "Rīga" no 90 valsts dotētām pacientu vietām četri bērni ir veseli, bet pārējie ar veselības ierobežojumiem. Ar katru gadu bērnu diagnozes kļūst arvien sarežģītākas pēc diagnožu klāsta un viņiem ir nepieciešama medicīniska palīdzība, sacīja "Rīgas" direktore Inese Paudere.
Viņa darīja zināmu, ka šobrīd aprūpes centrā "Rīga" atrodas bērns, kura vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, un viņš tiek elpināts ar mākslīgās elpināšanas ierīci, tomēr centra budžetā nav paredzētas dotācijas medicīnas tehnikai un aprīkojuma iegādei, tādēļ nodrošināt šim bērnam visu nepieciešamo aprūpi ir sarežģīti.
Par 90 bērniem "Rīga" līdz šim rūpējās tikai viens pediatrs, kurš nupat arī ir uzteicis darbu, nespējot fiziski aprūpēt visus bērnus, norādīja Paudure. Viņa arī sacīja, ka katram bērnam pēc likuma ir jābūt reģistrētam pie kāda ģimenes ārsta, un visus bērnus, kas nonāk aprūpes centrā vadība reģistrē, bet faktiski tas bērniem neko nedod.
Aprūpes centru pienākums ir izsaukt ģimenes ārstu, kad ir redzams, ka cilvēkam ir nepieciešama palīdzība, tomēr lielākā daļa centru darbinieku nav kompetenti noteikt, kad šāds stāvoklis iestājas, piebilda Cipule.
"Ņemot vērā problēmas komplicētību, šobrīd nevar pateikt kādu mēs redzam risinājumu, bet galvenais jautājums ir, kur meklēt finansiālo risinājumu šai problēmai," teica Cipule.
Ir jādomā arī par to, kā nodrošināt, ka cilvēki atgriešanās atpakaļ normālā sociālajā vidē, uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons. Sociālās aprūpes centros atrodas cilvēki ar pirmās un otrās pakāpes invaliditāti, un lielākā daļa no viņiem ir atzīti par rīcībnespējīgām personām. Likums nosaka, ka viņi drīkst atstāt sociālās aprūpes centru, ja ārpusē viņiem ir nodrošināta dzīvesvieta, un to var apliecināt attiecīgā pašvaldība. "Ja cilvēks sociālās aprūpes centrā atrodas brīvprātīgi, viņam brīvprātīgi arī vajadzētu tikt ārā. Šādi tiek pārkāptas cilvēktiesības," norādīja Jansons.
Saeimas Sociālās drošības apakškomisija turpinās izskatīt jautājumus par sociālajiem centriem, un nākamās tikšanās laikā komisija dosies izbraukuma sēdē uz Tiesībsargu biroju.
LETA jau ziņoja, ka Labklājības ministrija (LM) strādā pie sociālās aprūpes sistēmas uzlabošanas, un 15.maija Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas sēdē LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš sacīja, ka situācijas uzlabošanai plānots arī pieprasīt papildu finansējumu personāla atalgojumam valsts sociālās aprūpes centros.
Vakar komisija turpināja sarunas par problēmām sociālās aprūpes centros, pievēršoties klientu medicīniskās aprūpes jautājumiem.
Galvenās problēmas sociālas aprūpes centros ir nepietiekamais darbinieku skaits, zems atalgojums, darbinieku kvalifikācija, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība centru klientiem, nepietiekami resursi sistemātiskas sociālo pakalpojumu sniedzēju kontroles un sniegto ieteikumu ieviešanas uzraudzības nodrošināšanai, stāstīja Dūdiņš.
Aprūpētāji, kas strādā valsts sociālās aprūpes centros, saņem algu aptuveni 150 latu apmērā pēc nodokļu nomaksas, bet atalgojums ir cieši saistīts ar darbinieku kvalifikāciju, akcentēja Dūdiņš. Kopumā uzturēšanas izdevumi valsts sociālās aprūpes centriem laikā no 2009. līdz 2011.gadam samazināti par 3,35 miljoniem latu, savukārt par 25,5% samazinot izdevumus atalgojumam, par 488 vienībām samazināts aprūpes centru amata vietu skaits.
Patlaban LM vēl strādā pie informatīvā ziņojuma par situācijas stabilizāciju valsts sociālās aprūpes centros, kas valdībā varētu tikt iesniegts jūnijā, tāpēc vēl nav veikti precīzi aprēķini par to, cik daudz papildu līdzekļu ir nepieciešams.
LM izstrādā arī attīstības plānošanas dokumenta, kurā tiktu noteikti rīcībpolitikas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai virzieni vidējā un ilgtermiņā. Šīs dokuments arī kalpos par pamatu, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Vienlaikus LM īsteno pilotprojektu, kas paredz sadalīt aprūpes centru klientus pēc funkcionalitātes grupām, atkarībā no tā nosakot nepieciešamo aprūpētāju skaitu uz vienu cilvēku.
Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 31 filiāli un 4659 vietām. Šā gada 1.aprīlī centros pakalpojumus saņēma 4545 cilvēki, bet rindā bija vēl 244 iedzīvotāji, tostarp tie, kas vēlas mainīt aprūpes centrus. Šogad valsts sociālās aprūpes centriem ir piešķirts finansējums 20,28 miljonu latu apmērā. Vidējās vienas personas uzturēšanās izmaksas dienā ir 11,93 lati, no kuriem lielākā daļa ir izdevumi personāla atalgojumam. Šogad aprūpes centros ir 3073 amata vietas.
Rīga, 22.maijs, LETA.
Foto: LETA
