VM: infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas jomā LIC darbība nav bijusi veiksmīga
Cipule uzsver, ka LIC resursi tiek virzīti pārsvarā pacientu ārstēšanai, nepietiekoši plānojot un veicot profilakses darbu. Tādēļ VM ir pieņēmusi lēmumu par LIC reorganizācijas procesa sākšanu un profilakses sadaļas stiprināšanu, lai Latvijā varētu sākt mērķtiecīgu infekciju slimību samazināšanu, kā arī pievērsties neinfekciju slimību profilakses pasākumiem.
Tieši LIC uzdevums ir skaidrot iedzīvotājiem, kāpēc infekciju saslimšanu skaits noteiktos apstākļos ir pieaudzis, kā no tām var izsargāties, kuras ir tās iedzīvotāju riska grupas, kas var saslimt ar konkrēto slimību, akcentē VM parlamentārā sekretāre. Tāpat LIC ir jāsniedz informācija, kur vērsties saslimšanas vai aizdomu par infekcijas slimību gadījumā un jānorāda, ka infekciju slimības ārstē ne tikai LIC, bet arī infektologi reģionālajās slimnīcās, ģimenes ārsti, terapeiti un citi speciālisti.
VM parlamentārā sekretāre savā rakstā min arī vairākus piemēru, kad LIC nav veicis visu nepieciešamo, lai organizētu infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumus. Konstatējot trihinelozes infekcijas pieaugumu, LIC nav veicis savus tiešos pienākumus un organizējis trihinelozes profilakses un ierobežošanas pasākumus. Šie pasākumi nebūt neparedz tikai slimo pacientu ārstēšanu, bet arī pašvaldību, mednieku, lauku iedzīvotāju informēšanu par to, kas jādara, lai izsargātos no saslimšanas. Vienkāršu padomu sniegšana un to ievērošana varētu būtiski samazināt šīs slimības izplatību.
Pērn, pieaugot legionelozes slimnieku skaitam, VM bijusi spiesta iesaistīties un organizēt ierobežošanas pasākumus, lai gan tas ir tiešais LIC pienākumus, stāta Cipule. LIC sadarbības trūkums ar pašvaldībām un namu apsaimniekotājiem, kā arī nepietiekoša iedzīvotāju informēšana par iespējām izvairīties no saslimšanas radīja legionelozes saslimstības gadījumu pieaugumu, uzskata VM parlamentārā sekretāre. Līdzīga situācija ir arī ar citām infekcijas slimībām - kašķi, seksuāli transmisīvām slimībām.
Tikmēr LIC arodkomitejas vadītāja Ilze Bērziņa paziņojumā presei raksta, ka joprojām nav izskaidroti un izrunāti aspekti, kas ļautu izprast LIC likvidēšanas jēgu. Turklāt līdz šim nav informācijas par to, cik lielu labumu šī iecere dos valstij un visai medicīnas nozarei kopumā, un nav arī skaidra iemesla, kādēļ labi strādājoša iestāde, vienīgā profesionālā infekciju slimību nozarē, tiek likvidēta, - šādu viedokli pauž Bērziņa.
Viņa arī norāda uz informācijas trūkumu par to, kāds finansiāls ieguvums būs valstij un kādi uzlabojumi sagaidāmi infekcijas slimnieku veselības aprūpes jomā, cik daudz naudas tiks izlietots jaunas struktūras veidošanai un kā turpmāk funkcionēs LIC, tāpat nav zināms, cik daudz līdzekļu tiks atvēlēti jaunās institūcijas izveidei un darbībai ilgtermiņā.
Savukārt VM pārstāvis Oskars Šneiders aģentūrai LETA sacīja, ka no LIC pieprasītās informācijas, kas ļautu veikt precīzus aprēķinus, iesniegšanas termiņš ir rīt un pagaidām tā vēl nav iesniegta.
Savukārt LIC arodkomitejas vadītāja stāsta, ka tieši tie cilvēki, kuri gan veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), gan VM ierēdņiem uzdevuši jautājumus, kas saistīti ar LIC reorganizāciju un uz kuriem joprojām nav saņemtas atbildes, patlaban ir pakļauti gan psiholoģiskam spiedienam, gan tā dēvētajam "melnajam PR". Bērziņa arī piebilst, ka patlaban viss norāda, ka notiek politiska izrēķināšanās.
Jau ziņots, ka LIC plānots reorganizēt līdz 2012.gada 1.aprīlim, nododot ar infekcijas slimību ārstniecību saistītās funkcijas Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, bet sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomas funkcijas - jaunai veselības ministra padotībā esošai tiešās pārvaldes iestādei Slimību kontroles centram.
Slimību profilakses un kontroles centrs pārņems Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas funkcijas, kas saistās ar sabiedrības veselības monitoringu, slimību uzraudzību un veselības veicināšanu.
Rīga, 16.febr., LETA.
Foto: LETA
