VM: demogrāfisko izmaiņu dēļ slimnīcas nebūs jāslēdz
Funkciju maiņa ir vajadzīga, lai dārgākās slimnīcu funkcijas koncentrētu efektīvākās slimnīcās, skaidroja Veselības ministrijas (VM) pārstāvji. Iespējams, Alūksnes, Preiļu, Jūrmalas un Krāslavas slimnīcas nākotnē varētu pildīt steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un aprūpes slimnīcas funkcijas, ņemot vērā pacientu plūsmu un ārstniecības iestāžu darba efektivitāti.
VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Alūksnes slimnīca strādā ar 60% noslodzi, tāpēc nepieciešams mainīt slimnīcas funkcijas. Viņa uzsvēra, ka reģiona iedzīvotājiem joprojām būs pieejami speciālisti, veselības aprūpes pakalpojumu, savukārt hronisko saslimšanu paasinājumu gadījumā un citu slimību gadījumā iedzīvotājiem būs pieejama aprūpe gultā.
Arī Kuldīgas slimnīcas efektivitāte ir samērā zema, taču tās funkcijas nerosina mainīt, ņemot vērā diezgan lielu attālumu līdz citām slimnīcām, sacīja VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško. Tātad tiek rūpīgi izvērtēti visi faktori, pirms piedāvāt kādai slimnīcai mainīt funkcijas.
Mūrmane-Umbraško arī piebilda, ka, piemēram, Jūrmalas slimnīca varēs saglabāt dzemdību palīdzību un veiksmīgi darboties arī turpmāk.
Tāpat VM uzskata, ka vienprofila ārstniecības iestādes būtu jāintegrē daudzprofila slimnīcās. Rīgas reģionā varētu apsvērt Rīgas Dzemdību nama un Rīgas 2.slimnīcas integrēšanu daudzprofilu slimnīcās. Savukārt Vidzemē jāizvērtē Straupes narkoloģiskās slimnīcas un Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas integrāciju daudzprofilu slimnīcas.
Konstante arī sacīja, ka būtu jāvērtē steidzamās medicīniskās palīdzības punktu izveidi Rīgas 1.slimnīcā un Rīgas 2.slimnīcā, lai atslogotu šo slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
Plānā arī tiek norādīts, ka pastāv risks, ka ar 2019.gadu aptuveni trešdaļa ārstu un māsu visos reģionos var aiziet pensijā. Ja netiks savlaicīgi piesaistīti jaunie ārsti, dažu slimnīcu primārās teritorijas var palikt bez speciālistiem, akcentēja Konstante. Patlaban VM tiek izstrādāts plānošanas dokuments, kas paredz risināt ar cilvēkresursiem saistītus jautājumus.
Savukārt, lai palielinātu ģimenes ārstu kapacitāti, viens no iespējamiem risinājumiem ir palielināt reģistratoru nodarbināšanu ģimenes ārsta praksē, novirzot viņam daļu administratīvo pienākumu, uzskata Konstante.
Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plāns līdz 2018.gadam izveidots, lai nodrošinātu efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un resursu izmantošanu, lai veiktu izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību. Tāpat viens no mērķiem ir nodrošināt vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.
Izstrādājot šo plānu, tika veikta mehāniskā prognoze, ietverot demogrāfijas tendences un vecuma struktūras izmaiņas ietekmi uz hospitalizāciju un ambulatoro aktivitāti.
Rīga, 22.maijs, LETA.
Foto: Stock.XCHNG
