Visticamāk, aprīlī valdība lems par koncepciju veselības aprūpes sasaistei ar nodokļu nomaksu

Plkst.15.19 ziņai pievienota informācija no 6. līdz 8.rindkopai

Visticamāk, 2.aprīlī Ministru kabinets skatīs Veselības ministrijas sagatavoto koncepcijas projektu par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz sasaistīt plānveida veselības aprūpes saņemšanu ar nodokļu nomaksu, nevis ar veiktajām sociālajām iemaksām, - šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).

Tieši šodien izstrādātā koncepcija sākusi ceļu, lai jau 2.aprīlī tā tiktu izskatīta Ministru kabinetā. Taujāta, vai koncepcijas projektu izdevies saskaņot ar Finanšu ministriju (FM), Circene sacīja: "Valsts kanceleja ir tā, kas tagad ir uzlikta kā virsvadība, jo acīmredzot katrai ministrijai viedoklis ir tāds, kāds tas ir. Valsts kanceleja atbalsta tālāku virzību, tā ka, visticamāk, 2.aprīlī tā [koncepcija] iet uz valdību."

Circene skaidroja, - Valsts kanceleja uzskata, ka no juridiskā viedokļa nav pamatojuma veselības aprūpes pakalpojumu sasaistei ar veiktajām sociālajām iemaksām, jo sociālās apdrošināšanas iemaksas domātas darba nespējai, pabalstiem un individuālām pensijām. "Vairāk no Valsts kancelejas puses tika atbalstīts tas, ko mēs piedāvājam, - saistība ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Tagad viņi skaņo tālāk," sacīja ministre.

Viņa gan pagaidām neprognozēja, vai koncepcijas projekts tiks atbalstīts Ministru kabineta sēdē 2.aprīlī.

Savukārt prezidents, pēc Circenes teiktā, tikšanās laikā paudis atbalstu Veselības ministrijas (VM) redzējumam par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, finansējuma pieaugumam nozarē un mediķu algu celšanai. "No prezidenta puses bija piebilde, ka viņš uzskata, ka šim pieaugumam ir jābūt lielākam nekā 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā," bilda ministre.

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka, uzklausot veselības ministres izklāstīto ieceri gada laikā panākt algu pieaugumu mediķiem par 17% visām amata grupām un ik gadu veselības aprūpes finansējumu palielināt par 0,2% no IKP, lai 2020.gadā sasniegtu 4,5% no IKP, Valsts prezidents pozitīvi novērtēja plānoto un atzina, ka tā ir tikai minimāli nepieciešamā summa, kas nebūt nav pietiekama, vērtējot veselības aprūpes situāciju valstī kopumā.

Veselības ministre informēja, ka jau 2.aprīlī valdības vērtējumam tiks nodots veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas projekts, kas sevī ietver jau minēto veselības aprūpes rādītāju uzlabošanos laikā no 2014. līdz 2020.gadam, sasniedzot vidējo darba samaksu ārstiem 1391 lata apmērā (pirms nodokļu nomaksas), bet ārstniecības un pacientu aprūpes personām 836 latu apmērā (pirms nodokļu nomaksas). Līdz ar to plānotais nepieciešamais papildu finansējums tuvākajam gadam būs 40 miljoni latu, no kura aptuveni puse paredzēta pirmajam algu palielinājuma posmam, kas ir līdz 613 latiem (pirms nodokļu nomaksas) ārstiem un līdz 367 latiem (pirms nodokļu nomaksas) ārstniecības un veselības aprūpes personām. Pārējie prasītie 10 miljoni tiks novirzīti kompensējamajiem medikamentiem, un 10 miljoni latu iekļauti tarifā, lai nosegtu pieaugošās izmaksas, ko galvenokārt sastāda energoresursu cenu pieaugums.

"Atbalstu šo ieceri pilnībā, bet uzskatu, ka pieaugums tomēr ir plānots par mazu, ja salīdzinām kaut vai ar mūsu kaimiņvalstīm. Beidzot ir jābūt ilgtermiņa stabilam un prognozējamam finansējumam veselības aprūpei Latvijā, jo veselība ir nozīmīga ikvienam no mums. Arī mediķu darba apmaksas sistēma nekādā veidā nav samērojama ar ārstu izglītības ilgumu un darba atbildības līmeni," uzsvēra Valsts prezidents, piebilstot, ka par šo jautājumu runās arī rīt, 27.martā, plānotajā iknedēļas sarunā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

LETA jau ziņoja, ka, izskatot VM sagatavoto koncepcijas projektu par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz sasaistīt plānveida veselības aprūpes saņemšanu ar nodokļu nomaksu, valdība nolēma šo jautājumu novirzīt papildu saskaņošanai ar Finanšu ministriju (FM), Labklājības ministriju un Valsts kancelejas juristiem. Bija domāts kopīgi izstrādāt vēl vienu alternatīvu modeli sistēmai, proti, veselības aprūpes sasaisti ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to vēlējās FM.

Ministru kabinetā 19.marta sēdē Labklājības ministrija nāca klajā ar priekšlikumu izvērtēt iespēju nodokļu nomaksas konstatēšanas fakta sasaistīšanai ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. FM uzskata, ka tas būtu risinājums, jo sociālās iemaksas ir personificētas un tiek veiktas katru mēnesi atšķirībā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa dažādiem veidiem, piemēram, patenta maksa, kas mēdz būt veikta par ilgstošiem periodiem.

Tikmēr, VM ieskatā, piemērotākais risinājums veselības aprūpes sasaistei ar nodokļu nomaksu būtu obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, izveidojot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.

Pēc koncepcijas atbalstīšanas valdībā būs jāizstrādā arī likumprojekts. Savukārt, ja viss notiks, kā plānots, nākamā gada otrajā pusē jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli varētu sākt īstenot kā pilotprojektu.

Rīga, 26.marts, LETA.
Ingrīda Circene/ Foto: Ieva Čīka/ LETA