Vienojas par veselības pakalpojumu eksportspējas veicināšanu
Valdība atbalstīja ziņojumā iekļautos priekšlikumus un uzdeva sagatavot to ieviešanu.
Informatīvais ziņojums izstrādāts, balstoties uz ieteikumiem un rekomendācijām par veselības pakalpojumu eksporta potenciālu Latvijā, kas tika izstrādātas strukturālo reformu ietvaros veiktā pētījumā.
Ņemot vērā Baltijas valstu veselības aprūpes pakalpojumu eksportspējas izvērtējumu un mērķa valstu analīzi, ziņojumā identificētas vairākas Latvijas konkurētspējīgās veselības aprūpes pakalpojumu grupas - zobārstniecība, diagnostika, plastiskā ķirurģija, acu ārstniecība, dermatoloģija, plānveida ķirurģiskā palīdzība, narkoloģija, reproduktīvā medicīna, traumatoloģija un ortopēdija, tuberkuloze un infekciju slimības, kā arī kardioloģija.
Valsts kanceleja norāda, ka šo grupu pakalpojumi savukārt būtu iedalāmi divās kategorijās atbilstoši to sniegšanas veidam. Viens būtu medicīnas tūrisms - ambulatorie pakalpojumi, estētiskās procedūras un citi pakalpojumi, kuru sniegšanu iespējams nodrošināt īsā laikposmā un kuri neprasa īpašu sagatavošanos. Savukārt otrs - ārstēšanās ārvalstīs, kas būtu kompleksi ārstniecības pakalpojumi, kuru īstenošanai nepieciešama iepriekšēja plānošana, šo pakalpojumu sniegšana ir laikietilpīga un prasa pacienta uzturēšanos ārstniecības iestādē.
Šo kategoriju pakalpojumu grupām pētījuma gaitā tika definētas mērķa valstis, kuru iedzīvotāji potenciāli būtu ieinteresēti attiecīgo pakalpojumu saņemšanā Latvijā. Vienlaikus attiecībā uz katru eksportspējīgo veselības aprūpes pakalpojumu grupu un tai piesaistāmajiem ārvalstu pacientiem ir veikta SVID analīze, apzinot kopējo eksporta potenciālu un tajā pastāvošos šķēršļus.
Pētījuma autori secināja, ka Latvijai ir vairākas priekšrocības Baltijas valstu kontekstā, lai intensīvāk sniegtu veselības pakalpojumus citu valstu pilsoņiem, piemēram, labi attīstīta aviosatiksme, Baltijas valstīs zemākais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju, tādējādi radot pastiprinātu konkurenci starp ārstniecības iestādēm un potenciāli samazinot pakalpojumu cenu līmeni.
Tāpat Latvijā ir lielākais privāto ambulatoro ārstniecības iestāžu skaits, kas sniedz iespēju potenciāli piesaistīt lielāku ambulatoro pakalpojumu saņēmēju skaitu un veicināt iestāžu savstarpējo konkurenci, tādējādi uzlabojot pakalpojumu sniegšanas kvalitātes rādītājus, kā arī veicinot cenu konkurenci, kā arī te ir zemākais veselības aprūpes darbinieku vidējā atalgojuma līmenis Baltijas valstīs, kas potenciāli ļauj nodrošināt zemākas pakalpojumu izmaksas un zemāku to gala cenu.
Pētījumā konstatēti arī vairāki konkurētspējas trūkumi - īsākais vidējais viena tūrista uzturēšanās laiks valstī, zemākie ārstu un veselības aprūpes darbinieku skaita rādītāji Baltijas valstīs, kas liecina par cilvēkresursu kapacitātes izsīkumu vai to pārslodzi darbā un var atstāt negatīvu ietekmi uz sniegto pakalpojumu kvalitāti, mazākais rezidentūrā studējošo personu skaits Baltijas valstīs, kas nākotnē var radīt cilvēkresursu kapacitātes deficītu, kā arī negatīvs veselības aprūpes kvalitātes starptautiskais novērtējums Eiropas veselības aprūpes patērētāju indeksā.
Pētījuma rezultātā tika identificētas trīs veicamo pasākumu pamatgrupas. Viena ir nepieciešamās izmaiņas tiesiskajā vidē, paredzot veselības aprūpes pakalpojumu klasifikācijas sistēmas vienādošanu, civiltiesiskās apdrošināšanas prasības ieviešana attiecībā uz visām ārstniecības personām, kā arī ārstniecības iestāžu darbības atbilstības sertifikātu pieejamības nodrošināšana.
Otra pasākumu grupa ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju aktivitātes, kas vērstas uz izmaksu efektīva mārketinga izmantošanu, piemēram, ārstniecības personāla svešvalodu zināšanu līmeņa uzlabošana, interneta vidē pieejamās informācijas par ārstniecības iestādi uzlabošana, operatīvas saziņas nodrošināšana starp ārstniecības iestādi un potenciālajiem ārvalstu pacientiem, veselības aprūpes pakalpojumu tūrisma komplektu izveides nodrošināšana, kā arī sadarbības veidošana ar ārvalstu veselības aprūpes iestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām vai citām kompetentajām iestādēm.
Savukārt trešā pasākumu grupa paredz inovatīvos pasākumus veselības aprūpes nozares kopējās eksportspējas veicināšanai, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu eksporta vienotas koordinācijas institūcijas izveide, valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestāžu vadības darbības novērtēšanas sistēmas izveide, biznesa plāna izstrādes prasību noteikšana jaunas medicīniskās aparatūras iegādei pašvaldību pārvaldījumā esošajās ārstniecības iestādēs, vīzu saņemšanas procedūras atvieglošana tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas ieceļot Latvijā, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, u.c. pasākumi.
Valdības pieņemtais rīkojuma projekts paredz uzdot Veselības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju un Finanšu ministriju izvērtēt informatīvajā ziņojumā minētos ieteikumus veselības aprūpes nozares pakalpojumu eksportspējas veicināšanai un veselības ministram līdz 2012.gada 2.aprīlim iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tiesību akta projektu par turpmāko rīcību veselības aprūpes pakalpojumu eksportspējas veicināšanai.
Rīga, 22.nov., LETA.
Foto: Fotolia
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 Interesanti ,kur paliek tradīcijām bagātā kurortoloģija un rehabilitācija,kas PSRS laikā bija attīstītas un pelnošas nozares?
