Vidzemē ir viens no augstākajiem pirmreizējo arodslimnieku rādītājiem

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) veiktās aptaujas dati liecina, ka vidzemnieki darba aizsardzības jautājumus uztver visatbildīgāk - regulāra un kvalitatīva darba aizsardzības instruktāža Vidzemes uzņēmumos notiek biežāk nekā citu reģionu uzņēmumos. Un, lai arī katrs trešais Vidzemes reģiona iedzīvotājs uzskata, ka atsevišķas darba drošības normas ir pārāk striktas un daļu no tām var neievērot, vienmēr un visus darba drošības noteikumus darba vietā ievēro 45% aptaujāto vidzemnieku, kamēr citos reģionos - vidēji 27% iedzīvotāju.

Aptaujas rezultātus apliecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Proti, nelaimes gadījumos daba vietās cietušo skaits Vidzemē ir viens no zemākajiem Latvijā - 2012. gadā, pildot darba pienākumus, negadījumos cietuši 178 vidzemnieki. Tajā pašā laikā pirmreizējo arodslimnieku skaits Vidzemē ir viens no augstākajiem valstī - pērn reģionā reģistrēti 80 pirmreizējie arodslimnieki. Visbiežāk arodsaslimšanu gadījumi tiek diagnosticēti Valmierā un Valmieras rajonā.

Pētījumu dati, kas ilustrē situāciju darba aizsardzības jomā Vidzemē, liecina, ka katrs otrais reģionā reģistrētais arodslimnieks ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 62% arodslimnieku ir sievietes, bet visbiežāk arodslimnieki pārstāv tādas profesiju grupas kā: iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri (23%), dažādu jomu speciālisti (17%), kvalificēti amatnieki (17%), kā arī pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (17%).

Kā skaidro Linda Pētersone, LBAS reģionālā konsultante darba tiesiskajos un darba aizsardzības jautājumos Vidzemē: "Augstais arodslimnieku skaits Vidzemē skaidrojams gan ar lielāku ekonomisko aktivitāti reģionā, gan arī ar tā uzņēmumu darbības profilu. Proti, šeit ir ļoti daudz ar kokapstrādi saistītu uzņēmumu, kuru darbinieki ikdienā ir pakļauti paaugstinātiem darba aizsardzības riskiem - darbs ir fiziski smags, darba telpās ir putekļi utt. Agrāk vai vēlāk tas viss atsaucas uz kopējo veselības stāvokli."

Vidzemniekiem, līdzīgi kā citu reģionu iedzīvotājiem, visbiežāk tiek diagnosticētas arodslimības, kas saistītas ar balsta kustību orgānu (locītavas, mugurkauls) saslimšanām. Tāpat izplatītas ir neiroloģiskas dabas saslimšanas, ko izraisa psihoemocionālā pārslodze. Turklāt, kā liecina gan darba aizsardzības speciālistu, gan arī arodārstu novērojumi, no pārslodzes darbā cieš aizvien vairāk strādājošo.

"Arodslimnieku skaits aizvien palielinās, un tajā vainojamas ir abas puses - gan darba devēji, gan arī darba ņēmēji. Uzņēmumos darbiniekiem netiek nodrošināti pienācīgi darba apstākļi, jo tas viss prasa finanses. Diemžēl, bet mūsu darba devēji šādām investīcijām nav gatavi. Savukārt darba ņēmēji ne vien mēdz ignorēt darba aizsardzības prasības, bet arī nerūpējas par savu veselību kopumā. Pēdējo apliecina fakts, ka pārsvarā arodslimības tiek diagnosticētas nevis pašā iedīglī, bet gan jau visai pasmagā formā. Vēl vairāk - aizvien biežāk cilvēkiem galvenais stimuls diagnosticēt arodsaslimšanas ir iespēja saņemt valsts pabalstu, nevis savest kārtībā savu veselību," skaidro arodslimību ārste Dace Harasimjuka.

Savukārt Vidzemes reģionālās VDI vadītāja Ineta Kļaviņa uzsver, ka arodslimības nereti ir saistītas ar ilgstošu vai neatgriezenisku darbspēju zudumu, tāpēc īpaši par to profilaksi viņa aicina padomāt darba ņēmējus: "Veicot pārbaudes uzņēmumos, mēs nereti konstatējam, ka darba devējs ir nodrošinājis darbiniekiem visus nepieciešamos individuālās aizsardzības līdzekļus, bet tie netiek lietoti. Piemēram, kokapstrādes ražotnē aizsardzībai no putekļiem jālieto respiratori. Ražotnes telpās tie ir - karājas uz nagliņām pie sienas kā "groziņi" un krāj putekļus. Uz inspektora jautājumu, kādēļ respirators netiek lietots, darbinieks atbild, ka neesot jau nemaz tik traki. Nākamajā brīdī viņš paņem šo pieputējušo "groziņu" un uzliek uz mutes, kārtīgi ieelpojot tā saturu… Diemžēl, bet darbinieki bieži neapzinās, ka, ignorējot individuālos darba aizsardzības līdzekļus, rada problēmas ne tikai sev, bet arī saviem darba devējiem, kuru uzdevums ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi un darbinieku kontroli darba aizsardzības pasākumu ievērošanā."

Kaut arī jautājumi, kas attiecas uz darba aizsardzību, tostarp - arodsaslimšanām, LBAS un VDI reģionālajos konsultatīvajos centros Vidzemē tiek saņemti reti, to pārstāvju novērojumi liecina, ka strādājošie bieži neprot atpazīt potenciālos darba aizsardzības riskus, kas var nodarīt nozīmīgu kaitējumu viņu veselībai. Daudzi arī nezina, kā pareizi rīkoties, ja darba vietā notiek nelaimes gadījums - kā to fiksēt, kurā brīdī un kam par to ziņot u.tml.

Piemēram, Kļaviņa atceras gadījumu, kad kādā uzņēmumā notika nelaimes gadījums, kas dažādu iemeslu dēļ tika noklusēts no uzņēmuma vadības. Negadījumā gūto traumu rezultātā darbiniekam iestājās ilgstoša darbnespēja. Bija nepieciešama rehabilitācija. Tā kā nelaimes gadījums nebija reģistrēts, attiecīgi - arī izmeklēts, visi ar ārstēšanos saistītie izdevumi vīrietim bija jāsedz pašam. Brīdī, kad darba devējs atbilstoši normatīvajiem aktiem izmantoja savas tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības ar konkrēto darbinieku, šis cilvēks vērsās pēc palīdzības VDI: "Diemžēl šādos gadījumos iegūt jelkādus pierādījumus tam, ka nelaimes gadījums ir noticis, ir ļoti sarežģīti. Tāpēc aicinu darbiniekus neklusēt par nelaimes gadījumiem darbā! Savukārt darba devējiem atgādinu, ka ir noteikta administratīvā atbildība par nelaimes gadījumu darbā slēpšanu."

Ikgadējo Vispasaules darba aizsardzības dienai veltīto konferenču ciklu Latvijas reģionos, kas šogad veltīts arodslimību profilaksei, organizē LBAS Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros.

Informāciju sagatavoja Karīna Javtušenko, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības komunikācijas konsultante
Vidzemes reģionālās VDI vadītāja Ineta Kļaviņa/ Publicitātes foto