VĒZIS

ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem. Tam raksturīga infiltratīva augšana (ieaugšana apkārtējos veselajos audos), metastāžu un recidīvu veidošanās, organisma intoksikācija un kaheksija. Parasti vēzis sākotnēji rodas tikai vienā vietā; samērā reti tas vienlaikus attīstās vairākās organisma vietās.

Vēzim var būt dažāda forma atkarībā no orgāna, kurā tas izveidojies, un audzēja šūnu īpatnībām. Tas var būt plakans, grubuļains vai mezglveidīgs audu sabiezējums, sēnei vai ziedkāpostam līdzīgs izaugums, kā arī čūla ar pacietām, izvelvētām malām u.tml.; šīs formas var arī dažādi kombinēties. Vēzi klasificē pēc epitēlijaudu īpatnībām. Piem., ādā un gļotādā, kur ir daudzkārtu plakanais epitēlijs, izveidojas t.s. plakanšūnu vēzis; gļotādā, ko klāj cilindriskais epitēlijs, veidojas cilindrisko šūnu vēzis. Pastāv vairākas audzēju, arī vēža rašanās teorijas. Domā, ka vēzis nerodas pēkšņi, bet attīstās uz jau pārveidotu audu fona, kas var rasties sakarā ar dažām hroniskām slimībām vai t.s. vēždraudes slimībām. Piem., vēža attīstības pamatā var būt ilgi nedzīstoša čūla (kuņģī, dzemdes kaklā, mutes gļotādā), labdabīgs veidojums krūts dziedzerī (fibroadenomatoze), leikoplakija (bālgans plankums gļotādā).

Vēzis var rasties jebkurā organisma apvidū. Vīriešiem biežāk attīstās kuņģa (skatīt gremošanas orgānu audzēji) un plaušu vēzis (skatīt elpošanas orgānu audzēji), arī ādas vēzis (skatīt ādas audzēji), lūpas vēzis un barības vada vēzis; sievietēm visbiežāk ir dzemdes vēzis (skatīt dzimumorgānu audzēji), tad kuņģa, krūts dziedzera (skatīt krūts dziedzera audzēji), ādas un vairogdziedzera vēzis. Vēža diagnoscēšanu, sevišķi tā agrīnajās stadijās, apgrūtina tas, ka traucējumi parasti ir nelieli, nav sāpju, tāpēc slimnieks bieži vien laikus negriežas pie ārsta. Diagnostikā galvenā nozīme ir rentgenoloģiskām un endoskopiskām (iekšējo orgānu tieša apskate ar speciāliem instrumentiem) izmeklēšanas metodēm, kā arī aizdomīgo audu un dažādu izdalījumu (krēpu, urīna, kuņģa sulas, dzimumorgānu un krūts dziedzera izdalījumu) mikroskopiskai izmeklēšanai.

Ārstēšanu skatīt rakstā audzēji. Rezultāti atkarīgi no tā, cik agri sākta ārstēšana. Profilakse. Iedzīvotāju masveida profilaktiskās apskates. Hronisku iekaisumu un slimību savlaicīga diagnoscēšana un ārstēšana, lai neveidotos vēzis, (skatīt arī pretvēža pasākumi.)