Veterinārārsti: Šmalenbergas vīruss cilvēkiem nav bīstams

"Nepastāv nekādas bažas, ka ar slimību varētu inficēties arī cilvēks. Lai gan slimības ierosinātājs ir kāds mazizpētīts vīruss, tomēr skaidri zināms, ka slimības ierosinātāja izplatībā nozīme ir asinssūcējiem kukaiņiem vai arī - tiešajai vīrusa pārejai no mātes auglim," sacīja Viduža.

Viņa pauda neizpratni, kāpēc tirdzniecībai aizliegto dzīvnieku sarakstā Krievija iekļāvusi arī cūkas, lai gan neviens informācijas avots nepierāda, ka cūkas būtu pakļautas slimības riskam un varētu būt slimības pārnēsātāji.

"No Eiropas kompetentajām iestādēm saņemtie apraksti par klīniskajiem gadījumiem skar tikai atgremotājdzīvniekus, pārsvarā aitas un, iespējams, arī kazas un govis, bet ne cūkas. Iespējams, ka Krievijas rīcībā ir vairāk informācijas par vīrusa darbību nekā mums, taču tāpat iespējams, ka ES rīcība tirgus aizsardzībai nav pietiekoši aktīva. Par to varētu liecināt jau Krievijas atbildīgā dienesta norādes, ka, neskatoties uz nopietno situāciju, tas joprojām nav saņēmis no ES jau janvārī pieprasīto detalizēto informāciju par pretpasākumiem vīrusu ierobežošanai," sacīja Viduža.

Viņa norādīja, ka ziņas par bīstamā Šmalenbergas vīrusa izplatību vairākās Rietumeiropas valstīs ir saņēmuši arī Latvijas praktizējošie veterinārārsti.

"Talsos un Gulbenē jau ir noritējuši pirmie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) organizētie semināri praktizējošajiem veterinārārstiem, tāpēc Latvijas veterinārārstus šī slimība nepārsteigtu nesagatavotus. Veterinārārsti ir informēti par iespējamām klīniskajām pazīmēm un rīcību ar dzīvniekiem, ja tādas tiktu konstatētas," sacīja Viduža.

"Slimība šobrīd ir mazizpētīta, un klīniskās izpausmes diemžēl ir līdzīgas ar daudzām citām infekcijas slimībām - tā izpaužas ar ēstgribas zudumu, caureju, drudzi, produktīviem dzīvniekiem ar izslaukuma samazināšanos, grūsniem dzīvniekiem - ar abortiem. Tāpēc katrā gadījumā, kad dzīvnieka īpašnieks konstatē šādas slimību pazīmes, bez vilcināšanās ir jāvēršas pie sava apkalpojošā veterinārārsta," rezumēja biedrības vadītāja.

Kā ziņots, infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatības dēļ Krievija no 20.marta apturēs dzīvu liellopu, aitu, kazu un cūku importu no ES dalībvalstīm. Latvijā aizliegums attiecas uz 22 cūku fermām, Lietuvā - 35, Igaunijā - 43, Vācijā - 509, tāpat arī Polijas un citu ES valstu fermām, "Nozare.lv" sacīja PVD direktors Māris Balodis. Liellopus, aitas un kazas Latvijas lauksaimnieki uz Krieviju neeksportē.

"Ņemot vērā dzīvo cūku nozīmi Latvijas eksportā uz Krieviju, ministrija nekavējoties nosūtīs vēstuli ar aicinājumu Eiropas Komisijai (EK) sniegt visas nepieciešamās garantijas un informāciju Krievijas pusei, lai ar šī gada 20.martu netiktu ieviests dzīvo cūku importa aizliegums. Ņemot vērā, ka eksporta pārkāpumi nav konstatēti Latvijai, tad papildus tiks lūgts EK nodrošināt, ka importa aizliegums attiecas tikai uz tām ES dalībvalstīm, attiecībā uz kurām šāds pārkāpums ir konstatēts," norādīja ministrijas pārstāvji.

Patlaban EK ir nosūtījusi Krievijas pusei lūgumu pagarināt importa aizlieguma sākumu par vienu mēnesi - no 20.marta uz 20.aprīli, kā arī šā gada 15.martā un 16.martā EK veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Ladislavs Miko kopīgi ar pārstāvjiem no EK darba grupas, kā arī PVD pārstāvis dosies uz Krieviju, lai pārrunātu šo jautājumu un iespējamos risinājumus.

Kā "Nozare.lv" atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, Krievijas lēmums "ir vismaz dīvains, jo Latvijai cūku eksporta jomā nav bijuši pārkāpumi".

"Pamatojums attiecas it kā uz ES novērotiem pārkāpumiem pagājušā gada beigās, tomēr saistībā ar Latvijas cūku eksportu nav neviena aizrādījuma. Cūkas neslimo ar Šmalenbergas vīrusu, tādēļ nav izprotams, kādēļ lēmums attiecināts arī uz cūkām," sacīja Balodis.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas izpilddirektore Dzintra Lejniece iepriekš "Nozare.lv" atzina, ka šāds lēmums varētu iznīcināt vietējos cūku audzētājus.

"Cūku audzētājiem jau tā ūdens smeļas mutē, jo aug graudu un citu izejvielu cenas. Tikmēr gaļas tirgus Eiropā ir pārsātināts un tur nav nekādu iespēju realizēt cūkgaļu. Jau tagad nāk signāli, ka Vācijas gaļa vēl lielākā daudzumā ienāks Latvijas tirgū, kas noteikti samazinās cenu. Patērētājam tā ir laba ziņa, tikmēr cūku audzētājiem - katastrofa, jo ir fermas, kas visas cūkas eksportē uz Krieviju," sacīja Lejniece.

Kā liecina PVD informācija, Šmalenbergas vīruss nosaukts Vācijas pilsētas vārdā, kur tas pirmoreiz tika konstatēts 2011.gada augustā, tas izplatās ar sūcējkukaiņu asinīm. Šī ir jauna, līdz šim nereģistrēta vīrusa izraisīta saslimšana atgremotājiem dzīvniekiem - saslimšanas gadījumi konstatēti govīm, aitām un kazām. Slimība pieaugušajiem dzīvniekiem izpaužas ar drudzi, produktīviem dzīvniekiem - ar izslaukuma samazināšanos, grūsniem dzīvniekiem - ar abortiem. 2011.gada nogalē slimība tika reģistrēta Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā, bet 2012. gada sākumā arī Lielbritānijā un Francijā.
Latvijā šāda saslimšana nav konstatēta.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011.gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16 300 tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Rīga, 7.marts, NOZARE.LV.
Foto: Stock.XCHNG