Veselības veicināšanai iedzīvotāji pavada laiku svaigā gaisā un cenšas būt optimisti
Pētījuma rezultāti parāda, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju gan uzskata, ka veselīgi dzīvot nozīmē pareizi ēst, aktīvi sportot un veikt citas aktīvas darbības, tomēr paši daudz biežāk izmanto pasīvākus "ceļus" savas veselības veicināšanai - pavada laiku svaigā gaisā, cenšas būt optimisti un izvairīties no atkarībām.
Vairāk nekā trešā daļa respondentu (34-35%) atzīst - darīt ko vairāk viņiem traucē laika trūkums un slinkums. Retāk aptaujātie norādījuši, ka ievērot veselīgu dzīvesveidu ir dārgi (24%) vai trūkst šādu iespēju (22%). Piektā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka dara visu, kas būtisks veselīgam dzīvesveidam, bet 9% aptaujāto uzskata, ka ir pietiekami veseli un viņiem nekas īpašs šai jomā nav jādara.
Aptuveni divas trešdaļas "DNB Latvijas barometra" respondentu kā galveno veselīga dzīvesveida kritēriju minējuši pareizu uzturu. Tikmēr nedaudz retāk atzīmēts pietiekams miega daudzums (40%) un regulāras fiziskās aktivitātes (38%). Visretāk pie veselīga dzīvesveida kritērijiem norādīta rūpīga sekošana līdzi savam veselības stāvoklim (piemēram, regulāras profilaktiskās apskates; 15%) un līdzsvara starp darbu un personisko dzīvi ievērošana (12%).
Salīdzinājumam - lai arī pareiza uztura lietošana atzīta par ļoti nozīmīgu faktoru, divreiz mazāks skaits respondentu- tikai 32% - atzīmējuši, ka paši to ievēro ikdienā. Savukārt laika pavadīšanu svaigā gaisā un pozitīvu attieksmi pret dzīvi ikdienā ievēro attiecīgi 55% un 43% aptaujāto, turpretī par svarīgiem faktoriem veselīga dzīvesveida nodrošināšanai šādu rīcību atzīst vien 25% un 28% respondentu.
Vienlaikus tieši veselīgu, pilnvērtīgu dzīvesveidu (kas acīmredzot ietver gan pasīvas, gan aktīvas darbības) iedzīvotāji atzīst par pašu būtiskāko faktoru, kas cilvēkiem palīdzētu nodzīvot līdz simt gadiem, - tā norādījuši 63% "DNB Latvijas barometra" respondentu. Tiesa gan, nākamais būtiskākais faktors, pēc aptaujāto domām, ir labi gēni (60%), kurus diemžēl paši nevaram ietekmēt. Interesanti, ka viena no ilgdzīvošanas ķīlām iedzīvotāju uzskatos ir arī labi ienākumi (30%), savukārt 7% aptaujāto uzskata - lai nodzīvotu līdz 100 gadiem, gluži vienkārši nav jāpievērš uzmanība dažādām runām par veselīgu dzīvošanu un padomiem šajā jomā.
Vaicāti, kur galvenokārt iegūst informāciju par veselīgu dzīvesveidu, liela daļa aptaujāto (65%) norādīja, ka to iegūst no vispārēja satura masu informācijas līdzekļiem, 39% respondentu lasa specializētus medicīnas izdevumus, bet aptuveni tikpat - 38% - bieži konsultējas ar draugiem un paziņām, kas nav nedz ārsti, nedz veselīga dzīvesveida speciālisti. Tikai nedaudz vairāk kā piektā daļa aptaujāto šādu informāciju iegūst no sava ārsta, bet vēl mazāk - 12% - no citiem speciālistiem (piemēram, no uztura speciālista, sporta trenera utt.). Jāpiebilst, ka 8% aptaujāto norādījuši, ka šādu informāciju galvenokārt uzzina no dziedniekiem un citiem netradicionālās medicīnas praktizētājiem.
Visbeidzot, vērtējot, ko vajadzētu darīt valsts līmenī, lai cilvēki Latvijā dzīvotu veselīgāk, iedzīvotāji visbiežāk uzsvēruši nepieciešamību par veselīgu dzīvesveidu, uzturu u.tml. vairāk mācīt skolās (61%), aktīvāk popularizēt veselīgu dzīvesveidu ar masu informācijas līdzekļu starpniecību (51%) un uzlabot iespējas nodarboties ar sportu - tostarp nodrošinot dažādu aktivitāšu pieejamību (46%). Vairāk nekā trešdaļa respondentu gan uzskata, ka arī ārstiem vajadzētu motivēt cilvēkus ievērot veselīgu dzīvesveidu un sniegt par to vairāk informācijas (38%), bet līdzīgs aptaujāto skaits domā, ka vajadzētu stingrāk kontrolēt un ierobežot veselībai nevēlamu preču (alkohola, cigarešu, neveselīgu pārtikas produktu) tirdzniecību. Turklāt 18% aptaujāto atbalstītu papildu nodokļa noteikšanu neveselīgiem pārtikas produktiem.
Iespējams, vasaras sezonas sākuma iespaidā šoreiz pozitīvu tendenci uzrādījuši arī tradicionālo ikmēneša "DNB Latvijas barometra" indikatoru rādītāji. Lai arī sabiedrības kopējā nosakņojuma indekss (-27) vēl joprojām ir negatīvs, tas ir labākais rādītājs kopš 2008. gada, kad tika uzsākti "DNB Latvijas barometra" pētījumi. Turklāt nākotnes indekss šomēnes ir sasniedzis +2 atzīmi. Nedaudz mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ekonomisko situāciju vērtē kā ļoti sliktu, un attiecīgi nedaudz biežāk respondenti uzsvēruši, ka ekonomiskā situācija pamazām uzlabojas un turpmākā gada laikā kļūs vēl pozitīvāk vērtējama. Šajā indikatorā pozitīvo vērtējumu īpatsvars mēneša laikā pieaudzis par trim procentu punktiem.
Arī iedzīvotāju vērtējums savas ģimenes materiālajam stāvoklim, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, ir uzlabojies. Tiesa gan, arī negatīvo vērtējumu īpatsvars pakāpeniski turpina pieaugt, samazinoties tai iedzīvotāju kategorijai, kas uzskata, ka viņu materiālā situācija ir viduvēja. Tai pašā laikā, prognozējot savas ģimenes materiālā stāvokļa perspektīvas turpmākā gada laikā, iedzīvotāji retāk (šāds vērtējums samazinājies no 19% uz 15%) izteikuši negatīvas prognozes.
"DNB Latvijas barometrs", kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Informāciju sagatavoja Teika Lapsa, "DNB bankas" sabiedrisko attiecību vadītāja.
Foto: Pilseta24.lv
