Veselības ministre uzskata, ka saņēmusi prezidenta atbalstu izvirzītajām prioritātēm

"Saruna bija laba un konstruktīva. Mūsu sarunas laikā viņš teica, ka darbs ļoti nopietns un daudz ir padarīts, un viņš atbalstīja arī mūsu prioritātes nākotnē," šodien pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem sacīja Circene.

Viņa uzsvēra, ka viena no prioritātēm ir jautājums, kas iepriekš darījis bažīgu Valsts prezidentu, proti, veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, kurai atvēlēts vislielākais pieaugums Veselības ministrijas šā gada budžeta grozījumos un nākamā gada budžetā.

Pēc Circenes teiktā, finansējuma pieaugums veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai, kas kopumā ir 19,5 miljonus latu liels, ļaus samazināt pacientu rindas pie speciālistiem, kā arī dienas stacionāru un rehabilitācijas pieejamību.

Cirecene solīja: ja finansējuma palielinājums tiks saprātīgi izlietots, tad tiks samazināta ilgstošā slimošana, būs ātrāka pieeja konsultācijām un, iespējams, tiks mazināta arī primārā invaliditāte.

Pēc politiķes teiktā, prezidents piekritis, ka veselības aprūpei nepieciešams lielāks finansējums, kā arī iedzīvotāji, kuri nedzīvo un nestrādā Latvijā, paši varētu piedalīties budžeta veidošanā.

"Mēs esam sasnieguši to, ko mēs varam esošajā budžetā. Mūsu uzstādījums ir daudz lielāks, bet mums ir vajadzīgs, lai kopējais budžets ir lielāks valstī. Mēs esam dabūjuši lielāko riecienu no nākamā gada budžeta pieauguma, bet mums tas ir nepietiekami," teica politiķe, bilstot, ka jau nākamā gada marta beigās valdībā tiks iesniegts informatīvais ziņojums, lūdzot vēl papildu finansējumu.

Arī Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka sarunā pēc Valsts prezidenta iniciatīvas tika skarti arī jautājumi par medikamentu un citu medicīnas preču iepirkumu iespējām visam Baltijas reģionam vai pat plašākai valstu grupai, tādējādi ievērojami samazinot iepirkumu izmaksas. Vienlaikus Bērziņš interesējās par kompensējamo medikamentu izmaksām C hepatīta diagnozes, onkoloģijas slimniekiem un citām līdzvērtīgām slimnieku grupām.

Valsts prezidents uzsvēra, ka valstu kopīga rīcība iepirkumos ir viens no iespējamajiem risinājumiem izdevumu samazināšanai veselības aprūpē, kam piekrita arī ministre, uzsverot, ka jau šobrīd pirmo reizi tiek veikts kopīgs vakcīnu iepirkums Baltijas valstīm, bet nākotnē par šādām sadarbības iespējām interesi izrādījusi gan Dānija, gan Norvēģija. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja šādu soli.

Pārrunājot nākamā gada budžeta plānus, veselības ministre atbildēja, ka par kompensējamo medikamentu valsts finansētās daļas procentuālās proporcijas palielināšanu C hepatīta slimniekiem jau ir iestājusies šī gada budžeta plānos, palielinot kompensējamo daļu no 50% uz 75%. "Mēs nopietni domāsim par iespēju palielināt vēl, bet vienlaikus jāatzīst, ka nevaram izdalīt vienu slimnieku grupu iepretim citām smagām diagnozēm," bilda Circene.

Turpinot izklāstu par nākamā gada budžeta plāniem veselības aprūpē, veselības ministre īpaši uzsvēra plānoto papildu finansējumu dienas stacionāra pakalpojumiem par 15%, kā arī speciālistu konsultācijām par 11%, kā arī diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu pieejamībai attiecīgi par 9% un 15%.

Vienlaikus veselības ministre uzsvēra, ka šobrīd budžeta projektā ieplānotais atalgojuma palielinājuma apmērs veselības aprūpes darbiniekiem par 5% jeb 11,5 miljoniem latu ir nepietiekams un tādējādi var prognozēt, ka turpināsies mediķu, īpaši medmāsu, aizplūšana uz citām valstīm. Kopumā būtu nepieciešami nepilni 50 miljoni latu, lai medicīnas darbiniekiem paaugstinātu algu par 20% un sasniegtu pirmskrīzes līmeni atalgojuma ziņā. Valsts prezidents pauda atbalstu šim ministres viedoklim un apsolīja to aizstāvēt gan sarunās ar valdības vadītāju, gan citās diskusijās.

Circene iepazīstināja Valsts prezidentu ar koncepciju ilgtspējīgai veselības aprūpes finansēšanas izveidei, kas jau izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Tā paredz veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu, nosakot atsevišķu veselības nodokli, sadalot iedzīvotāju ienākuma nodokli un nepalielinot nodokļu slogu. Ministre uzsvēra, ka tā būtu iespēja izveidot nodokļa aprēķināšanas fakta sasaisti ar tiesībām uz plānveida veselības aprūpi.

Vienlaikus veselības aprūpes minimums - neatliekamā medicīniskā palīdzība, diagnozes vai veselības stāvokļa noteikšana un medikamentu kompensācija diagnozēm, kam tas noteikts 100% apmērā, - pienāktos visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta. Savukārt valsts apdrošināto iedzīvotāju grupās būtu bērni līdz 18 gadiem, pensionāri, invalīdi, bezdarbnieki, kā arī citas pielīdzinātās grupas.

Sarunas izskaņā abas amatpersonas pārrunāja Latvijas iedzīvotājiem garantētās neatliekamās palīdzības saņemšanas iespējas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kas pieejamas, izmantojot Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kura visām ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, kā arī Šveices Konfederācijai ir kopīgs dokuments un apliecina šo valstu iedzīvotāju tiesības saņemt valsts garantētu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Eiropas veselības apdrošināšanas karti saņemt var bez maksas, un tās derīguma termiņš ir trīs gadi.

LETA jau ziņoja, ka Veselības ministrijai (VM) nākamā gada budžetā plānots piešķirt papildus 44,9 miljonus latu, paredz Valsts budžeta projekts 2013.gadam, par kuru gala vārds vēl jāsaka Saeimai.

Lielāko summu - 16,1 miljonu latu - iecerēts atvēlēt Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai veselības aprūpes jomā. Savukārt, lai saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamību 2012.gada līmenī, to nodrošināšanai plānots atvēlēt 10 miljonus latu.

Gandrīz 6,8 miljoni latu paredzēti observācijas gultu uzturēšanas izdevumu segšanai stacionāros, bet seši miljoni latu - diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai.

Starp prioritāriem pasākumiem nākamā gada budžetā ir arī speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksa, kam nākamgad iecerēts atvēlēt teju piecus miljonus latu.

Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču izdevumu kompensācijai iecerēts novirzīt vairāk nekā 3,5 miljonus latu.

382 970 latus iecerēts atvēlēt vakcīnu, peritoneālās dialīzes līdzekļu un bērnu redzes korekcijas līdzekļu iegādei, 367 203 latus - papildu speciālistu nodrošināšanai Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļās, 356 382 latus - rindu mazināšanai uz medicīnisko rehabilitāciju.

Vienlaikus 704 109 lati no nākamā gada budžeta būs paredzēti prognozējamās invaliditātes novēršanas pasākumiem, 747 484 lati - feldšerpunktu darbības nodrošināšanai, 708 162 lati - gaidīšanas rindu samazināšanai invazīvajai kardioloģijai, mikroķirurģijai pieaugušajiem un izgulējumu ārstēšanai, bet 72 439 lati - neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai Dziesmu un deju svētku laikā.

Papildu finansējumu - 32 100 latus - plānots novirzīt arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam izstādes "Pirmā Baltijas atklāšana. Tūkstoš gadu mīti un zinātne" organizēšanai pasākuma "Rīga - 2014.gada Eiropas kultūras galvas pilsēta" ietvaros. Vēl 81 020 lati būs paredzēti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanai un nodrošināšanai.

Rīga, 11.okt., LETA.
Foto: LETA