Foto: Unplugged Photography / flickr.com

Par atšķirīgu vitamīnu un minerālvielu trūkumu var liecināt pašsajūtas pasliktināšanās, kas var izpausties daudzu un dažādu simptomu formā.

Ja izjūtat nespēku, stīvumu, tirpas, muskuļu krampjus un nervozitāti, organisms sūta signālus, ka tam izsīkušas magnija rezerves un magniju nepieciešams uzņemt papildus. Par to, kāpēc būtiski uzņemt magniju un kā to saņemt pietiekamā daudzumā, stāsta "BENU aptieku" farmaceite Dace Pijola.

Magnijs ir minerālviela, kuru cilvēka organisms neražo, taču tā klātbūtne nepieciešama ļoti daudzu bioķīmisko procesu veikšanai. Magnijs organismam nepieciešams pilnvērtīgai muskuļaudu un nervu darbībai, enerģijas ražošanai, kā arī citu ķīmisko reakciju norisei. Turklāt magnijs tiek iesaistīts arī olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku pārstrādes procesos. Tā kā magnijs cilvēka organismā netiek ražots, būtiski to uzņemt ar pārtiku. Arī lietojot veselīgu uzturu, organisms var ciest no magnija trūkuma, jo tas spēj uzsūkt tikai trešo daļu no uzņemtās devas, savukārt pārējais magnijs tiek izvadīts ar urīnu. Vidēji 65% magnija atrodas kaulos, 25% - muskuļos, bet atlikusī daļa atrodama citās ķermeņa daļās un šķidrumos. Magnijs aktīvi tiek patērēts vielmaiņas procesos, tas labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, nervu šūnām, kā arī regulē fosfora, kālija un kalcija līmeni asinīs.

Īpaši būtisks magnijs ir stresa un slodzes gadījumā, jo tas piedalās holīnenerģiskajos procesos, kas atbild par nervu sistēmas uzbudināmību.

Magnijs cilvēka organismam palīdz mazināt stresa negatīvo ietekmi, nervozitāti un sekmē koncentrēšanās spējas, turklāt magnija papildus uzņemšana ļoti ieteicama arī tiem, kuri cieš no stresa radītām migrēnas lēkmēm.

Šīs iedarbības dēļ magnijs ir īpaši būtisks sportistiem, cilvēkiem ar aktīvu dzīvesveidu un lielu fizisko slodzi. Turklāt magnijs atslābina muskuļus, kas ir būtiski fiziskas slodzes gadījumos. Nepieciešamība pēc magnija sievietes organismam pieaug arī grūtniecības laikā. Pierādīts, ka magnija preparātu lietošana grūtniecības laikā ievērojami mazina kāju krampjus grūtniecēm.

Izjūtot magnija trūkumu, organisms signalizē dažādu simptomu veidā. Biežākie simptomi, kas norāda uz magnija trūkumu organismā, ir nogurums, muskuļu krampji, spazmas, vājums, nogurums, nervozitāte, neregulāra vai paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, bezmiegs u.c. Lai magnijs organismā efektīvi funkcionētu, tam būtiski sadarboties ar kalciju. Kopā šīs minerālvielas nodrošina muskuļiem un nerviem nepieciešamo tonusu.

Ja šūnu aptver pietiekami daudz magnija, tas aizkavē kalcija iekļūšanu šūnā, līdz ar to, tas nevar aktivizēt nervu.

Ja organismā magnijs nav pietiekamā daudzumā, nervs nav pilnībā pasargāts. Kalcijs nervu pastiprināti aktivizē, pa nerviem sūtot pārāk daudz impulsu, kā rezultātā muskuļos rodas spazmas. Tieši šī iemesla dēļ pie nepietiekama magnija daudzuma cilvēks izjūt tādus simptomus kā krampji, nogurums un muskuļu sāpes. Magnija trūkuma gadījumā mazinās arī kaulu izturība, jo magnijs nepieciešams arī kā atbalsts kalcijam un fosforam kaulaudu struktūras veidošanā.

Kā stāsta farmaceite Dace Pijola, ikdienā pieaugušam cilvēkam nepieciešams uzņemt 300-350 mg magnija. Nepieciešamo magnija devu iespējams uzņemt ar sabalansētu uzturu, iekļaujot tajā pārtikas produktus ar augstu magnija sastāvu.

Ļoti bagātīgi magnijs atrodams zivīs, pākšaugos, sēklās un riekstos, žāvētos augļos, piena produktos, zaļo lapu salātos.

Galvenokārt magnija uzsūkšanās notiek tievajā un resnajā zarnā. Lai magnijs organismā efektīvi uzsūktos, būtiska ir vitamīna B6 klātbūtne.

Farmaceite arī uzsver, ka ir ļoti daudz faktoru, kas magnija uzsūkšanos organismā var aizkavēt – dzelzs un fluora preparāti, B1 un B6 vitamīnu deficīts, fosfors, tauki un olbaltumvielas, kā arī alkohols. Turklāt tā izvadīšanu paātrina antibiotiku, dažādu urīndzenošo līdzekļu un sirds glikozīdu lietošana.