Veselības inspekcija pārbaudēs publiskā ūdens apgādes sistēmā nekonstatēja leģionāru slimības ierosinātājus
Kā aģentūru LETA informēja VI pārstāve Dagnija Būmane, paraugi tika ņemti Rīgā publiskā ūdens apgādes sistēmā, ar saslimšanas gadījumiem nesaistītos paaugstināta inficēšanās riska objektos - ēkās, kurās saimnieciskās darbības rezultātā ir liels klientu pieplūdums un notiek ūdens aerosola veidošanās, piemēram peldbaseinos, pirtīs, kā arī daudzstāvu dzīvojamo māju dzīvokļos.
VI turpinās monitorēt legionellu klātbūtni karstā ūdens apgādes sistēmās.
Kā ziņots, Latvijā turpinās legionelozes jeb tā dēvētās leģionāru slimības izplatība, un līdz oktobrim reģistrēti jau 30 saslimšanas gadījumi, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) apkopotie dati.
Kopumā deviņos mēnešos saslimstība ir pieaugusi 12,6 reizes salīdzinājumā ar piecu gadu vidējo rādītāju, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada datiem - deviņas reizes.
Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Ar legionelozi nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu, vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.
Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu, kā arī smēķētājiem.
Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī - plus 20-45 grādu karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulārai tīrīšanai un dezinficēšanai, uzsver LIC speciālisti. Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks, iesaka epidemiologi.
Rīga, 24.okt., LETA.
Foto: LETA
