Veselības informācijas elektroniskajā sistēmā būs iespēja liegt pieeju personiskajiem datiem

Lai nodrošinātu personas tiesības uz savas privātās dzīves aizsardzību, Veselības informācijas elektroniskajā sistēmā būs paredzētas tiesības liegt ārstniecības iestādēm pieeju personas datiem.

To paredz Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, kas pieteikti izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi paredz, ka ikvienam būs tiesības liegt ārstniecības iestādēm pieeju visiem vai atsevišķiem informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem. Ja persona būs liegusi pieeju saviem personiskajiem datiem, sistēmā uzkrātie dati būs pieejami valsts pārvaldes iestādēm savu funkciju veikšanai un tādā apjomā, kā to paredz Pacientu tiesību likums. Piemēram, Nacionālajam veselības dienestam būs tiesības piekļūt tiem datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu, Veselības inspekcijai - datiem, kas nepieciešami veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontrolei, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai - datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu darbnespējas lapu administrēšanu.

Lai ierobežotu nepamatotu piekļuvi pacientu datiem šajā sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka ārstniecības persona būs tiesīga apstrādāt tos sistēmā uzkrātos datus, kas nepieciešami veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai un datu apjoms būs atkarīgs no pakalpojuma veida, kāds ir sniegts vai kādu plānots pacientam sniegt. Tāpat pieejamā informācija būs atkarīga no tā, kāda ārstniecības persona tā ir - vai ģimenes ārsts, vai persona, kas sniedz ambulatoros pakalpojumus, vai tā ir ārstniecības atbalsta persona.

Šajā sistēmā tiks uzkrāti personas dati par alerģijām, par hroniskām slimībām, invaliditāti, veiktajām operācijām, ar pacienta veselību saistīti brīdinājumi, regulāri lietojamiem medikamentiem, implantiem un protēzēm. Tāpat būs uzkrāta informācija par personas dzīvesvietu, bērniem, kontaktinformācija.

Savukārt ikvienai fiziskai personai būs tiesības piekļūt visiem informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem, aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām, personām, kas to pilnvarojušas.

Noteikumu projekts paredz, ka Veselības informācijas sistēmā tiks uzkrāti gan vispārpieejami dati, gan arī ierobežotas pieejamības dati par pacientiem. Vispārpieejamos datus tiešsaistē sniegs ārstniecības iestādes, bet ierobežotas pieejamības datus sniegs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Nacionālais veselības dienests, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, ārstniecības iestādes un aptiekas.

Fiziskas personas informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem varēs piekļūt autentificējoties, izmantojot kādu no portāla "www.latvija.lv" piedāvātajām autentifikācijas iespējām.

Kā skaidro Veselības ministrija, Veselības informācijas sistēmas izveide un ieviešana ir viens no e-veselības politikas rīcības virzieniem.

Rīga, 9.jūl., LETA.
Foto: Stock.XCHNG

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Testa rezultāti: atjaunojošs un kopjošs serums nagiem

Septembrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "ZAptieka" piedāvāja testēt serumu, kas izstrādāts ikdienas kopšanai sausiem, trausliem, blāviem un šķelšanās tendencei pakļautiem nagiem. Tā formula ir 100% aktīvo augu eļļu koncentrāts – bez ūdens un silikoniem.