Veselības aprūpi varētu finansēt pēc stingrāka rezidences principa
Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka šādā gadījumā tiktu novērots, vai cilvēks maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. "Kurš maksāšanas fakts tiktu ņemts vērā, vēl nav skaidrs, jo šis ir tikai priekšlikums," piebilda Mūrmane-Umbraško.
Šāds priekšlikums radies veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas saskaņošanas gaitā.
Ministrijas redzējumā, pieņemams būtu arī viens no sākotnēji piedāvātajiem modeļiem ieviest atsevišķu "veselības nodokli" 5% apmērā, nodalot to no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes.
Mūrmane-Umbraško sacīja, ka jau nākamnedēļ VM plānota tikšanās ar visām ministrijām un citām sabiedriskajām organizācijām, kuras sniegušas savu viedokli, iebildumus vai priekšlikumus, lai tos izrunātu.
Ministru kabineta komitejā koncepcija varētu nonākt tuvāko trīs nedēļu laikā, tā aģentūrai LETA pastāstīja VM preses sekretārs Oskars Šneiders. Viņš arī uzsvēra, lai gan kopš VM sagatavotās koncepcijas izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē pagājuši vairāk nekā divi mēneši, darbs virzās plānotajos termiņos.
Koncepcijas sākotnējā versijā VM piedāvāja divus veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens no tiem bija pilnībā saglabāt pašlaik spēkā esošo situāciju. Tādējādi veselības aprūpes sistēma nemainītos un visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai viņi maksā nodokļus vai nē, tiktu nodrošināta vienāda pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem.
Otrs VM piedāvājums bija veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu sasaistīt ar nodokļu nomaksu. Tika piedāvāti trīs iespējamie risinājumi - noteikt atsevišķu "veselības nodokli" 5% apmērā, nodalot to no spēkā esošās IIN likmes, iezīmēt 2% no spēkā esošās INN likmes, INN nesadalot, vai arī nodrošināt veselības aprūpi, pamatojoties uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksāšanas faktu, par 2% palielinot šo iemaksu likmi un attiecīgi samazinot IIN likmi.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) iepriekš ir teikusi, ka iespējamie ieguvumi, ieviešot veselības obligātās apdrošināšanas sistēmu, būtu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, valsts budžeta ieņēmumu palielināšanās, kā arī veselības budžeta prognozējamība un veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanās. Tāpat sistēma mazinātu diskrimināciju un retāk rastos situācijas, kad tiem cilvēkiem, kuriem ir vairāk naudas, ir lielāka pieeja pakalpojumiem.
Ministre sacīja, ka pats ātrākais, kad sistēma varētu sākt darboties, būtu nākamā gada 1.jūlijs un sākotnēji tā vairākus mēnešus darbotos testa režīmā, tāpēc nebūtu tā, ka no šī datuma nodokļa nemaksātāji nesaņems bezmaksas veselības aprūpi.
Rīga, 2.nov., LETA.
Foto: LETA
