Veselības aprūpes izdevumus plānots samazināt par 37,5 miljoniem latu
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) laikrakstam teica: "Par šo jautājumu runāsim tad, kad būs skaidri redzami skaitļi. Es stingri aizstāvēšu veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo nodrošinājumu. Tas nozīmē, ka naudas summu, kas nepieciešama iedzīvotāju veselības nodrošināšanai, nedrīkst apcirpt tādā mērā, lai mēs nevaram sniegt pakalpojumu."
Ministre ir pārliecināta, ka ir daudz citu izdevumu, kas nav tiešā veidā saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, un ka varēs ietaupīt, tos samazinot. Piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta dati liecina, ka 30% gadījumu ātro palīdzību izsauc tad, kad būtu nepieciešama ģimenes ārsta palīdzība. Viena brigāde valstij izmaksā 136 000 latu gadā, bet vidējais nobraukums uz vienu šādu izsaukumu ārpus Rīgas ir 36 līdz 50 kilometri. Circenes viens no pirmajiem uzdevumiem būšot novērst situācijas, kad ātrā palīdzība brauc tur, kur būtu jāgādā ģimenes ārstam.
Circene iecerējusi obligātajos ģimenes ārstu kritērijos ierakstīt prasības ārstu praksēm obligāti strādāt astoņas stundas, vismaz ar medicīnas māsu vai ārsta palīgu. Tas, viņasprāt, varētu samazināt ātrās palīdzības izsaukumu skaitu.
Ministre pārliecinājusies, ka atsevišķās vietās brigādes ne vienmēr ir pietiekami noslogotas, tāpēc pa dienu tās vietā varētu strādāt ārsta palīgs atbilstošā darba kabinetā, kur pieņemtu pacientus. Tas valstij izmaksātu 2 - 2,5 reizes lētāk. Circene: "Degvielas patēriņa, mašīnu skaita un amortizācijas izmaksu samazinājums dotu iespēju lielākai medicīnas pakalpojumu pieejamībai."
Liels skaits no 30% tā saukto sekundāro ātrās palīdzības izsaukumu ir pie onkoloģiskajiem slimniekiem, tāpēc veselības ministre ir nolēmusi panākt, lai būtu vairāk naudas mājas aprūpei - viens aprūpes gadījums izmaksā deviņus latus, kamēr ātrās palīdzības izsaukums - vairāk nekā 28 latus. "Mājas un paliatīvās aprūpes pieejamība, ģimenes ārstu prakšu darba laiks astoņas stundas, feldšeri un traumpunkti tajās vietās, kur to nav, mainīs pastāvošo struktūru. Tas dos iespēju maksāt par medicīnas pakalpojumiem, nevis par gulēšanu slimnīcā un ātrās palīdzības transportu," secina ministre.
Circene norādīja, ka, samazinoties bezdarbnieku skaitam, vajadzēs mazāk sociālā tīkla naudas. Ministre atteicās runāt konkrētāk par šo jautājumu, kamēr nav bijušas sarunas ar Pasaules banku, no kuras līdzekļiem tiek nodrošināts sociālais spilvens.
"Naudas summa varētu tikt samazināta, neskarot iedzīvotāju veselības aprūpes programmu," viņa solīja.
Šonedēļ Circene bija Viļņā, kur tikās ar Lietuvas veselības ministru Raimondu Šuku un pārrunāja, kā Lietuvai sokas ar nodokļu nemaksātāju ārstēšanu. Kaimiņvalstī kopš 2009.gada ieviesta kārtība, uz kādu tiecas arī viņa: kas nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (Lietuvā veselības nodoklis ir iezīmēts - 3% maksā iedzīvotājs, bet - 6% darba devējs), tam par plānveida ārstēšanu viss jāsedz no savas kabatas. Ja Lietuvas pilsonis strādā ārzemēs, bet vēlas ārstēties Lietuvā, tad viņam ir jāsamaksā 500 eiro liels nodoklis.
Circene cer, ka iedzīvotāju vienoto datu bāzi, kurai ārsts varēs piekļūt, lai pārliecinātos, vai pacients ir nodokļu maksātājs, varētu izveidot līdz 2012.gada 1.jūlijam.
Rīga, 4.nov., LETA.
Foto: LETA
