Vertikālā integrācija pret birokrātiju
Par jaunajiem grozījumiem Farmācijas likumā
Veselības ministrija rosinājusi grozījumus Farmācijas likumā, lai ierobežotu vertikālo integrāciju. Tas ir – grozījumi paredz, ka aptiekām vai to īpašniekiem nedrīkst tiešā vai netiešā veidā piederēt īpašuma tiesības zāļu lieltirgotavās un ārstniecības iestādēs, kā arī ārstniecības iestādēm un zāļu ražotājiem vai to īpašniekiem nedrīkst tiešā vai netiešā veidā piederēt īpašumtiesības aptiekās.
Iespējamās izmaiņas Farmācijas likumā jau raisījušas aktuālas diskusijas. Veselības ministrija uzsver, ka vertikālās integrācijas ierobežošana nav pašmērķis. Tā pamatota ar centieniem uzlabot farmācijas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, veicināt konkurenci un zāļu cenu samazināšanos, kas ir galvenais mērķis. Ieceri atbalsta Latvijas Farmaceitu biedrība, cerot, ka tas mazinās iespējamību, ka viena īpašnieka rokās koncentrējas pārāk liela ietekme, kas kropļo konkurenci.
Pret šo ieceri ir Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija, kas ministrijas priekšlikumus nosūtījusi izvērtēšanai Tieslietu ministrijai un Ekonomikas ministrijai, uzskatot, ka Farmācijas likuma grozījumos iestrādātas "neviennozīmīgas un pretrunīgas definīcijas".
Kas ir vertikālā integrācija?
Starptautiskajā praksē ar vertikālo integrāciju parasti saprot kāda uzņēmuma menedžmenta kontroli pār kādu produktu vai pakalpojumu piegāžu ķēdi ražošanas procesā, skaidro Uldis Osis, labākai saprotamībai minot piemēru ar zemē iesētiem graudiem. Kad esam novākuši ražu un to pārstrādājuši miltos, sākotnējie graudi jau kļuvuši dārgāki. No miltiem cepot maizi, vērtība palielinās vēl vairāk. To dēvē par vērtību ķēdi, kad produkta vai pakalpojuma cena, izejot dažādus posmus ceļā pie patērētāja, ir augusi. Viena no iespējām samazināt gala izmaksas ir integrēt šo procesu vienās rokās, vienā koordinācijas centrā, tādējādi samazinot gan saimnieciskās darbības izdevumus, gan gala produkta izmaksas. Procesu, kad dažādu pievienoto vērtību ķēde tiek koordinēta, dēvē par vertikālo integrāciju.
Vertikālās integrācijas būtiskākie riski farmācijā
Risks ir apstāklī, ka papildu peļņa, kas tiek iegūta, sadalās vienmērīgāk starp vienotās vērtību ķēdes locekļiem, bet gala patērētājiem – zāļu pircējiem – var tikt mazāk. Gan zāļu ražotājiem, gan vairumtirgotājiem, gan aptiekām vertikālās integrācijas procesā gūtā peļņa ir stimuls, un tās daļai būtu jāparādās arī kā cenas samazinājumam, taču var rasties šaubas, vai ekonomiskā guvuma sadalījums starp vērtību ķēdes "iekšējiem" un "ārējiem" dalībniekiem ir taisnīgs?
Valstis to cenšas regulēt ar dažādiem instrumentiem: piemēram, nosakot uzcenojuma griestus gan medikamentu vairumtirgotājiem, gan aptiekām.
Ekonomists Uldis Osis kā vienu no iemesliem, kas ļauj apšaubīt šādas pieejas efektivitāti, min faktu, ka sadrumstalotā un pārmērīgi regulētā tirgus dēļ nav konkurences starp zāļu ražotājiem. Tas radījis situāciju, ka ļoti līdzīgām zālēm dažādi zāļu ražotāji nosaka ievērojami atšķirīgu cenu. Parasti to nosaka augstu, pēc tās tad rēķina piecenojumu, bet reāli zāles piegādā ar lielāku vai mazāku atlaidi. Vājās tirgus konkurences dēļ šādi rodas iespēja manipulēt ar gala cenu. Sadrumstalotajā un birokratizētajā Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ – kurā bez 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm ietilpst arī Īslande, Norvēģija un Lihtenšteina) zāļu tirgū ir gandrīz neierobežotas korupcijas iespējas. Par to netieši liecina kaut vai a/s Grindeks pieredze. No kompānijas gada zāļu apgrozījuma Rietumeiropas valstīs nonāk mazāk par 1%. Uzņēmuma vadība neslēpj, ka salīdzinājumā ar milzīgajām Rietumu korporācijām nevar atļauties tērēt milzu resursus, lai pārvarētu dažādas slēptās tirgus barjeras. Starp citu, arī pašu zemē. Latvijas zāļu tirgū visu vietējo zāļu ražotāju kopējā apgrozījuma daļa ir nieka 5%. Vai tas neliek par kaut ko aizdomāties?
Latvijas zāļu tirgus, skatot no lielo zāļu ražotāju puses, protams, ir ļoti mazs. Jāatzīst, ka tas zināmā mērā sadārdzina izmaksas. Taču viens no galvenajiem augsto zāļu cenu faktoriem ir arī augstās reģistrācijas izmaksas, kas daudzos gadījumos ir krietni lielākas nekā, piemēram, Vācijā. Arī nebeidzamās ekspertīzes un atļauju saņemšanas ir risks koruptīvām darbībām. Šā iemesla dēļ vertikālā integrācija, kurai pēc savas būtības jāveicina izmaksu samazināšanās, nespēj kompensēt to pieaugumu, ko rada birokrātija un pārspīlēta tirgus regulācija.
Vertikālajai integrācijai Farmācijas likuma grozījumos šobrīd drīzāk piemeklēta "peramā zēna loma", nevis meklēti problēmu cēloņi tur, kur tie patiesi slēpjas, uzskata ekonomists, nenoliedzot nepieciešamību šo procesu saprātīgi regulēt.
Daži ierosinājumi zāļu tirgus atbrīvošanai
No gala patērētāja viedokļa būtiska ir reālā zāļu cena, no valsts viedokļa –svarīgs ir arī zāļu tirgus regulējums: vai tur viss notiek taisnīgi, vai netiek pieļautas korupcijas un ēnu ekonomikas iespējas. Tieši šajā jomā arī slēpjas lielākās problēmas. Pastāvot EEZ Zāļu aģentūrai un Eiropas Zāļu reģistram, katrā valstī vēl ir savas zāļu aģentūras un zāļu reģistri. Šī dublēšanās nereti tiek argumentēta ar to, ka katras valsts slimnieki un to slimības ir atšķirīgi, tādēļ to ārstēšanai vajadzīgas atšķirīgas zāles. Atbildes uz jautājumu, kāpēc latvietis nevar lietot tādu pašu analgīnu kā, piemēram, vācietis vai zviedrs, pagaidām neizklausās pārliecinoši. Bet tieši šeit slēpjas tirgus sadrumstalotības, birokrātijas un iespējamās korupcijas iemesli, uzskata Uldis Osis, piedāvājot vairākus priekšlikumus to novēršanai.
Atļaujas saņemšana zāļu reģistrēšanai ir pārpilna visdažādākajiem koruptīvajiem riskiem, kuru izslēgšanai varētu EEZ Zāļu aģentūrā vai kādā no EEZ valstīm jau reiz reģistrētas zāles citās nacionālajās valstīs atļaut lietot, iesniedzot par tām vienotas formas deklarāciju. Likumdošanā precīzi jānosaka konkrēti gadījumi, kādos deklarāciju nacionālā Zāļu aģentūra var noprotestēt, kas nozīmētu, ka zāles Latvijas tirgū bez papildu pasākumiem nav izplatāmas.
Šāda sistēma radītu priekšnoteikumus konkurencei starp zāļu ražotājiem.
Latvijā būtu jāatjauno vienotā informācijas sistēma, ar kuras palīdzību varētu uzzināt, kurās aptiekās ārsta izrakstītās zāles ir pieejamas un kur tās ir vislētākās. Sistēmai būtu jādarbojas poliklīnikās, pie ģimenes ārstiem, tai jābūt brīvi pieejamai internetā un izmantojot bezmaksas tālruni. Šādā situācijā visi tirgus dalībnieki būtu informēti gan no piedāvājuma un pieprasījuma puses. Turklāt tirgus nostabilizētos ar saviem iekšējiem mehānismiem un jau dažu gadu laikā varētu atcelt iepriekš pieminētos "piecenojuma griestus", jo galvenais tirgus regulators, ar dažiem specifiskiem izņēmumiem, būtu reāla piedāvājuma konkurence. Lai ieviestu šādu vienotu informācijas sistēmu, iniciatīva un atbildība būtu deleģējama valstij.
Atgriežoties pie zāļu cenas samazināšanās, kas ir viens no veselības aprūpes pieejamības rādītājiem, ekonomists Uldis Osis uzsver, ka vispirms jāanalizē valsts regulējums zāļu nonākšanai tirgū un pēc tam jāraugās, kā pielāgojama vertikālā integrācija, jo galvenais šeit noteikti nav īpašumtiesību jautājums, par ko šobrīd tiek lauzti šķēpi.
Slēdzienā par Farmācijas likuma grozījumiem Osis secina, ka "to pieņemšana drīzāk radīs tieši pretēju efektu tam, kam šie grozījumi domāti – zāļu cenu sadārdzināšanās apturēšanas vietā tie drīzāk veicinās vēl lielāku to pieaugumu."
Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"
Uldis Osis/ Foto: LETA
