Kā veicināt aktīvu dzīvesveidu sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām
Pieaug to saslimšanu skaits, kuras būtu iespējams novērst ar mērķtiecīgiem veselības izglītības, veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem. 2008.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati, veselības stāvokļa pašvērtējums dažādās vecuma grupās ir atšķirīgs - visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši, kamēr gados vecākie cilvēki bijuši visai kritiski - 43% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem savu veselību vērtējuši kā "sliktu" vai "ļoti sliktu".
Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros īstenotā apakšprojekta "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids jauniešu un senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un sociālās integrācijas veicināšanai "Jaunais Zelts"" mērķis ir paaugstinot zināšanas un, uzlabojot prasmes un iemaņas, veicināt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu sociālās atstumtības riskam pakļautām jauniešu un senioru grupām.
Turpmāk var iepazīties ar projekta "JAUNAIS ZELTS" ietvaros izstrādātajām rekomendācijām pašvaldībām, NVO un privātajiem uzņēmējiem:
* Izmaksu – rezultātu ziņā visefektīvākie ir uz senioru mērķa grupu orientētie projekti, jo šī grupa visatbildīgāk izturas pret piedāvātajām iespējām un visaktīvāk tās izmanto. Šādi tiek ne vien uzlabota senioru veselība, bet arī nodrošināta nepieciešamā socializēšanās, kas jau pati par sevi uzlabo senioru dzīves kvalitāti.
* Seniori ir salīdzinoši visprognozējamākā un arīdzan vispateicīgākā grupa regulāru pasākumu īstenošanai - ja vien nenotiek kādas neparedzētas veselības problēmas, gados vecākie cilvēki ir ļoti motivēta un apzinīga piedāvātos pakalpojumus izmantojoša un pozitīvi novērtējoša mērķauditorija.
Ieteikumi pašvaldībām
* Visām pašvaldībām būtu ieteicams izstrādāt sadarbības plānus ar privātām un nevalstiskām veselību un veselīgu dzīvesveidu veicinošām organizācijām savā teritorijā un balstīt šo sadarbības plānu uz izstrādātajiem sabiedrības veselības plāniem (nacionāliem un lokāliem);
* Visām pašvaldībām būtu ieteicams apzināt nevalstiskās organizācijas savā teritorijā, kuras nodarbojas ar dažādu mērķa grupu veselības un veselīga dzīvesveida veicināšanu un noslēgt sadarbības memorandus, kuros būtu atrunāta sadarbība un paredzēts pašvaldības atbalsts šo organizāciju darbībai (piem. bezmaksas telpas, pašvaldības partnerība organizāciju izstrādātajos projektos ārējā finansējuma piesaistei u.c.);
* Visām pašvaldībām būtu ieteicams izstrādāt sabiedrības informēšanas stratēģiju (izmantojamie informācijas izplatīšanas kanāli- mediji, pastnieki u.c.), lai informācija laicīgi un pēc iespējams plašāk sasniegtu konkrētās mērķa grupas;
Ieteikumi privātajiem pakalpojumu sniedzējiem
* Kopā ar pašvaldībām izstrādāt sadarbības plānu un balstīt šo sadarbības plānu uz izstrādātajiem sabiedrības veselības plāniem (nacionāliem un lokāliem); šādi plāni jāizstrādā kopīgi ar nevalstiskajām organizācijām; šādi plāni ļauj labāk apzināt un pilnvērtīgāk izmantot esošos cilvēku un infrastruktūras resursus; šādi plāni ļauj labāk izmantot visu pušu ierobežotos finansu resursus;
* Kopā ar lielāko pilsētu pašvaldībām būtu ieteicams izstrādāt piedāvājumu dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām (veidot privāto-publisko partnerību); sadarbības veicināšanai, lūgt pašvaldību piemērot nodokļu vai kādus citus atvieglojumus (bezmaksas reklāma pašvaldību izdevumos, pasākumos u.c.) tiem uzņēmējiem, kuri veiksmīgi īsteno ieplānotās programmas;
* Privātiem sporta klubiem vajadzētu pārdomāt aktivitātes senioriem ar šai mērķgrupai īpaši labvēlīgiem nosacījumiem:
* izteiktas, labi pamanāmas atlaides, apziņas radīšana, ka ļoti nāk pretim un sniegtā atlaide ir ievērojama;
* nodarbības grupā, lai būtu iespēja satikties un veidot neformālus kontaktus arī ārpus nodarbībām ar savas vecuma grupas pārstāvjiem, ar zināmu regularitāti nodrošinot medicīnas darbinieka konsultāciju
* darbam ar šo mērķa grupu speciāli apmācīti seniori (varbūt bijušie sportisti).
* Jāpārdomā veselīga dzīvesveida saturošas informācijas pasniegšanas forma gados veciem cilvēkiem. Gados vecākas dāmas kritizē esošo žurnālu saturu un uzskata, ka tas nav atbilstošs gados vecākiem cilvēkiem. Šī informatīvā niša ir pilnībā tukša.
Ieteikumi nevalstiskajām organizācijām
* Kopā ar pašvaldībām izstrādāt sadarbības plānu un balstīt šo sadarbības plānu uz izstrādātajiem sabiedrības veselības plāniem (nacionāliem un lokāliem); šādi plāni jāizstrādā kopīgi privātajām organizācijām; šādi plāni ļauj labāk apzināt un pilnvērtīgāk izmantot esošos cilvēku un infrastruktūras resursus; šādi plāni ļauj labāk izmantot ierobežotos finansu resursus;
* Noslēgt ar pašvaldībām sadarbības memorandus, kuros būtu atrunāta sadarbība un paredzēts pašvaldības atbalsts šo organizāciju darbībai (piem. bezmaksas telpas, pašvaldības partnerība organizāciju izstrādātajos projektos ārējā finansējuma piesaistei u.c.);
* Kopā ar lielāko pilsētu pašvaldībām būtu ieteicams izstrādāt piedāvājumu dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām (veidot privāto-publisko partnerību); sadarbības veicināšanai, lūgt pašvaldību piemērot kādus atvieglojumus (bezmaksas telpas organizāciju sanāksmēm, bezmaksas reklāma pašvaldību izdevumos, pasākumos, IT atbalsts u.c.) tām organizācijām, kuras īsteno ieplānotās programmas.
Lai gan iesākumā dažās no rekomendācijām var šķist nepiemērotas un pat nedaudz smieklīgas, to efektivitāte ir pierādīta. Visas zemāk sniegtās ierosmes neprasa lielus finansu ieguldījumus, bet gan tikai organizatorisko darbu un visu esošo resursu apzināšanu un saliedēšanu kopīgam mērķim – dažādu iedzīvotāju grupu veselības veicināšanai, īstenojot veselīgu dzīvesveidu.
