Valsts plānveida operācijām naudu neatvēl
Edītei piešķirta invaliditāte, un viņa var pretendēt uz dažādiem sociāliem labumiem, tikai ne atkārtotu operāciju, kas ļautu koriģēt lūzuma vietu. Valsts šādām operācijām naudu nepiešķir.
Roku jeb, precīzāk, kreisās rokas spieķa kaulu Edīte salauza nokrītot. "Sagaidot jauno gadu pilsētā, paklupu pret kāda vīrieša pieliktu kāju priekšā. No sākuma likās, ka esmu salauzusi kāju, izrādījās – roku," stāsta Edīte. Ar ātro palīdzību aizveda uz slimnīcu, pēc divām nedēļām bija jāveic operācija, jo, iespējams, nepareizi tika salikta roka. Janvāra beigās veica operāciju, maijā tikai izņēma šuves, bet roka nedarbojās kā iepriekš. Ārsti pacientei teica: neuztraucieties, jāvingro, rehabilitācija, roka darbosies, tam vajadzīgs laiks. Tomēr tā nav noticis – ekstremitāte joprojām nefunkcionē. Edītei kā risinājums ieteikts vērsties medicīniskajā komisijā – iedošot invaliditātes grupu, nosūtīšot uz sociālo rehabilitāciju. Komisija atzinusi, ka pacientei funkcionēšanas traucējumi saistīti ar nepareizi saauguša kreisā spieķa kaula distālā gala lūzumu. Nepareizi saaugušais kauls rada arī pastāvīgas sāpes.
"Vai pareizākais ir cilvēku novirzīt invaliditātei, ja ir iespējams viņu pilnvērtīgi atgriezt dzīvē? Vai ir pareizi tērēt naudu, lai mani no jauna apmācītu kādā profesijā?" jautā Edīte. Viņa pieļauj, ka ir daudz situāciju, kad tas ir noteikti nepieciešams, jo ir izsmeltas visas medicīniskās iespējas un cilvēkam, piemēram, pēc smagām traumām, ir jāsāk jauna dzīve. Edītes gadījumā ir iespējama operācija, kas varētu rekonstruēt plaukstas locītavu un dot ievērojamus uzlabojumus, taču ir viens bet... "Lai arī esmu optimiste pēc dabas, man sākās īsta depresija – roka nedarbojas, pastrādāt nevaru. Vienā dienā esi palicis bez nekā," pārdomās laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" dalās Edīte.
Viņa atradusi citu speciālistu, noskaidrojusi, ka nepieciešama operācija, diemžēl valsts to neapmaksā. Izņēmums ir, ja pacients par operāciju maksā pats. Operācijas izmaksas ir ap 750 latu. "Ja nav šādas naudas, staigā ar nekustīgu roku," loģiku šajā situācijā mēģina rast Edīte, bet, protams, neatrod.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS) Edītei nepieciešamo operāciju var veikt, ir speciālisti un telpas, taču valsts šādām operācijām naudu neatvēl. "Plānveida ķirurģijai naudas nav, mēs operējam tikai neatliekamos pacientus," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" apliecina TOS vadītājs Vitolds Jurkevičs, "līdz ar to mēs pat nevaram pateikt, cik liela ir rinda uz šādām operācijām. Mēs varētu pacientus reģistrēt, veidojot rindu, bet ko tas reāli dos, ja nezinām, kad varēsim apsolīt šo operāciju. Par pacienta naudu varam veikt, jo mums ir resursi. Kādam par operāciju ir jāsamaksā."
Plānveida operācijas tiek veiktas tikai endoprotezēšanā, kur jau gadiem rindas ir ļoti garas. Piemēram, Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka uz gūžas endoprotezēšanu jāgaida vairāk nekā seši gadi (ja pacients sedz pusi no operācijas izmaksām – tad pusgadu), tikpat uz ceļa locītavas endoprotezēšanu.
Foto: Stock.XCHNG
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 Vai tiešām nepietiek, ka vienreiz jau ir palīdzēts? Ir arī cilvēki, kuri gaida to pirmo palīdzību no valsts. Ir jāsaņemas un pašam jārod līdzekļi operācijai -
23.11.2017 14:20 ja ir grupa,tad no tās vajag vēl mācēt izdzīvot,nav tur milzīga nauda,un ja cilvēkam vajag vēnu operaciju-kas būtībā ir trombožu profilakse,ja ir trūce-tad gaidīt,kamēr iesprūst-un tad operēties akūti-nu ļoti daudziem šobrīd tās algas ir tādas,ka nesanāk -
23.11.2017 14:20 Mums naudas nepietiek vispār nekam. Ar to ir jāsamierinās, nav jēgas lūgt valstij - cik vari pats atļauties, par tādu naudiņui arī ārstējies -
06.06.2017 14:57 Vai tiešām nepietiek, ka vienreiz jau ir palīdzēts? Ir arī cilvēki, kuri gaida to pirmo palīdzību no valsts. Ir jāsaņemas un pašam jārod līdzekļi operācijai
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
