Rīcības plānā VM piedāvā koncentrēt rīcību četros galvenajos virzienos - sirds un asinsvadu slimību profilakses veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana, sirds un asinsvadu slimību veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, sirds un asinsvadu slimību profilakses un veselības aprūpes sistēmas resursu pieejamības uzlabošana, kā arī šo slimību monitoringa pilnveidošana.

Plāna īstenošanai ministrijai ir nepieciešami papildu līdzekļi. Kopējais nepieciešamais papildus finansējums veselības sektorā 2014.-2015.gadā ir 4,74 miljoni latu, no tiem 2014.gadā 559 346 lati, bet 2015.gadā un turpmāk ik gadu 4,18 miljoni latu.

Teju divi miljoni latu nepieciešami sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanai un ārstēšanai primārajā līmenī. Tie tiktu izmantoti sirds un asinsvadu skrīninga veikšanai ģimenes ārstu praksēs 11 gadus veciem bērniem, sievietēm 50, 55 un 60 gadu vecumā un vīriešiem 45, 50, 55 un 60 gadu vecumā, kā arī kompensējamos medikamentu nodrošināšanai šo skrīningu laikā atklātajiem jaunajiem pacientiem, ehokardiogrāfijas veikšanai augsta riska grūtniecēm un metodisko materiālus sagatavošanai ģimenes ārstu praksēm.

Tikmēr sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai sekundārajā līmenī - reģionālie kardiologi un slimnīcu konsultācijas centri - nepieciešami papildu 1 053 459 lati. VM plāno nodrošināt kardiologa padziļinātu sirds un asinsvadu slimību izmeklēšanu, funkcionālos izmeklējumus pa skrīninga grupām un pulsa oksimetrijas veikšanu jaundzimušajiem.

Savukārt, lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu terciārā līmenī un terciāro profilaksi, nepieciešams papildu finansējums 1 232 695 latu apmērā, kas ietver neatliekamās kardioloģiskās palīdzības apjoma palielināšanu, kā arī ortotopisko sirds transplantāciju ieviešanu un kompensējamo medikamentu nodrošināšanu pēc sirds transplantācijas.

Vēl 82 872 lati nepieciešami sirds un asinsvadu slimību profilaksei un riska faktoru ietekmes mazināšanai, paredzot veikt vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas, tostarp par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem un to novēršanu.

Savukārt papildus 316 911 lati prasīti, lai nodrošinātu sirds un asinsvadu slimību monitoringu, veicot nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitātes kontroles pētījumu, kā arī pētījumus par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem, Latvijas skolēnu veselību ietekmējošajiem paradumiem, jauniešu smēķēšanu, bērnu antropometriskajiem parametriem un skolu vidi, Latvijas iedzīvotāju pēc darbaspējīgā vecuma veselību ietekmējošajiem paradumiem un funkcionālo spēju un Latvijas pieaugušo iedzīvotāju kardiovaskulāro riska faktoru epidemioloģisku šķērsgriezuma pētījumu.

Visbeidzot 129 229 lati nepieciešami sirds un asinsvadu slimību veselības aprūpes sistēmas resursu pieejamības uzlabošanai. Paredzēts stiprināt Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti, izveidojot vienu papildu štata vietu NVD medicīnisko tehnoloģiju reģistrēšanai un vienu papildu štata vietu SPKC veselības veicināšanas un profilakses nodrošināšanai sirds un asinsvadu slimību jomā, kā arī nodrošināt kardioloģisko pacientu aprūpes kabinetu darbību, kur strādā kardiologs un medicīnas māsa.

Atsevišķus pasākumus paredzēts realizēt, izmantojot iesaistītajām institūcijām piešķirtos valsts budžeta līdzekļus un ES fondu finansējumu.

Kā ziņots, galvenais Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis pērn, līdzīgi kā 2011.gadā, bijis asinsrites sistēmas slimības - tās 2012.gadā prasījušas 16 311 cilvēku dzīvības, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Rīga, 30.jūl., LETA.
Foto: Evija Trifanova/ LETA