Vakcinācijas rezultātā ik gadu novērsti vairāk nekā 30 000 infekcijas slimību gadījumu

Viņš uzsvēra, ka pārsvarā saslimšanas, invaliditātes un nāves gadījumi tiek novērsti bērniem. Perevoščikovs arī norādīja, ka infekcijas slimība Latvijā neizzūd, piemēram, pērn reģistrēti 24 366 saslimšanas gadījumi ar dažādām infekcijām, kas ir par 9% vairāk nekā 2010.gadā. Ir infekcijas slimības, kas ir novēršamas, taču ir arī tādas, kuras ir atkarīgas no sociāli ekonomiskiem apstākļiem, higiēnas pasākumu ievērošanas, piebilda speciālists.

Eiropas Padomes skatījumā vakcinācija ir visefektīvākais un ekonomiskākais veids infekcijas slimību izplatības novēršanai, turklāt, pateicoties tai, Eiropā ir izdevies panākt tādu slimību kontroli, retākus uzliesmojumus un pat izskaušanu, kuras kādreiz izraisīja miljoniem cilvēku nāvi un invaliditāti.

Perevoščikovs arī akcentēja, ka vakcinācija izglābj daudzu cilvēku un sevišķi bērnu dzīvības, novērš ciešanas, ko rada saslimšana ar infekcijas slimībām, samazina darbnespējīgu cilvēku skaitu, pārtrauc infekcijas slimību izplatīšanos, kā arī mazina darba un mācību kavējumus.

Tomēr arvien aktīvāk izskan arī vakcinācijas pretinieku viedoklis, kas ir nepamatots un nav balstīts uz zinātniskiem faktiem, teica LIC speciālists. Izlasot, piemēram, interneta vidē šādu informāciju, vecāki mēdz atteikties vakcinēt savus bērnus, piebilda Perevoščikovs. Arī Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate piekrita, ka ne vienmēr jauni vecāki ir zinoši šajos jautājumos un ne visiem cilvēkiem ir izpratne par vakcināciju, tādēļ Imunizācijas plānā 2012.-2014.gadam uzsvars tiks likts uz sabiedrības un arī ģimenes ārstu izglītošanu.

Perevoščikovs arī akcentēja, ka dažkārt bērni netiek vakcinēti, jo ir medicīniskās kontrindikācijas, bieži vien nevakcinēti ir bērni no augsta vai vidēja riska ģimenēm, vakcināciju ietekmē bērnu aizbraukšana ar vecākiem uz ārzemēm.

Valsts Imunizācijas padomes locekle un vecāku apvienības "Māmiņu klubs" vadītāja Sandija Salaka komisijas sēdē teica, ka vecāku aptaujas rāda, ka vidēji izteikti pret vakcināciju ir tikai 3% līdz 4% vecāku. Turklāt lielākā daļa jauno vecāku sava bērna veselības aprūpi uztic ģimenes ārstiem, tieši ārstu viedoklis par konkrētām vakcinācijām nosaka to, vai bērns tiek potēts. Salaka arī pastāstīja, ka vecāku stāsti liecina, ka ne visi ārsti ir detaļās informēti par kalendārā iekļautajām potēm, lai nodotu šo informāciju vecākiem un ļautu viņiem izdarīt izvēli.

Rīga, 27.marts, LETA.
Jurijs Perevoščikovs/ Foto: LETA