Vakcinācijas aptvere pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu ir nepietiekama
"Bērnu imunizācijas pasliktināšanās tendence, kas bija iezīmējusies 2008.-2010.gadā, tomēr 2011.gadā stabilizējusies. Iegūtie dati liecina, ka atsevišķās pozīcijās notikušas izmaiņas ir gan rādītāju uzlabošanās, gan arī pasliktināšanās virzienā", stāsta Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta epidemioloģe Irina Lucenko.
Imunizācijas datu analīze liecina, ka imunizācijas līmenis (aptvere) vērtējams kā augsts (96% un vairāk) attiecībā uz zīdaiņu (2 mēneši) pirmo vakcināciju pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, B hepatītu un bērnu (12-15 mēneši) ceturto vakcināciju pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu (97,7%).
Tomēr tieši šajās pozīcijās novērots salīdzinoši zems (78,2 – 82,8%) vakcinācijas savlaicīguma rādītājs. Tas nozīmē, ka vakcinācija tiek veikta ar nokavēšanos dažādu iemeslu dēļ – uzskata epidemioloģe.
"Apkopotie dati liecina, ka zīdaiņu vakcinācijas līmenis pret tuberkulozi (94,7%) ir zemāks par mērķa rādītāju - "98% un vairāk". Dzemdību nodaļās vakcināciju pret tuberkulozi saņēmuši 89,2% (savlaicīgums) jaundzimušo, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2010.gadā", informē Irina Lucenko.
Imunizācijas līmenis zemāks par 90% ir 10 no 25 analizējamām vakcinācijas pozīcijām. Piemēram – trešo poti pret B hepatītu - 6 -11 mēnešu vecumā - saņēmuši 89,4% bērnu; 14 gadu vecumā tikai 66,2%. Pret difteriju, stingumkrampjiem 14 gadu vecumā vakcinācija aptvēra 89,6% bērnu, savukārt pret vējbakām 12-15 mēnešu vecumā vakcinējušies tikai 80,7%. Tikai 60,4% meiteņu 12 gadu vecumā uzsākta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu infekciju.
Salīdzinājumā ar 2010.gadu, ievērojami uzlabojās imunizācijas aptvere bērniem 2 mēnešu vecumā pret B hepatīta infekciju (par 17,7%) un pret pneimokoku infekciju (par 20,3%), un otro balstvakcināciju pret garo klepu bērniem 7 gadu vecumā (par 10,2%). Būtiskas pozitīvas izmaiņas (aptveres pieaugums vairāk nekā par 7%), salīdzinājumā ar 2010.gadu, konstatētas arī attiecībā uz bērnu vakcināciju 12-15 mēnešu vecumā pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu.
Imunizācijas savlaicīguma rādītāji, salīdzinājumā ar 2010.gadu, ievērojami uzlabojās (pieaugums vairāk nekā par 9%) attiecībā uz zīdaiņu pirmo vakcināciju pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu un Hib infekciju ( bakteriālā infekcija, kas bieži izraisa meningītu), kā arī nedaudz uzlabojās (pieaugums vairāk nekā par 2%) attiecībā uz 6-11 mēnešu vecuma bērnu vakcināciju pret B hepatītu un zīdaiņu (2 mēneši) vakcināciju pret pneimokoku infekciju.
Diemžēl jāteic, ka bērnu vakcinācijas aptvere ar vakcināciju pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu ir nepietiekama gan 12-15 mēnešu, gan 7 gadu vecumā. Turklāt nav pietiekams arī vakcinācijas savlaicīgums otrajā dzīves gadā, norāda epidemioloģe Irina Lucenko. Jāatzīmē, ka ņemot vērā masalu epidemioloģisko situāciju Eiropā, tas var draudēt arī ar masalu uzliesmojumu Latvijā.
Bērnu imunizācijas līmeņa un savlaicīguma analīze veikta, pamatojoties uz valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs"(LIC) apkopotajiem ikmēneša vakcinācijas iestāžu datiem par iedzīvotāju imunizāciju saskaņā ar Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumu Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi" 10.2. un 12.3. apakšpunktu, kā arī 3.pielikumu ("Iedzīvotāju imunizācijas pārskata un vakcīnu pasūtījuma veidlapa").
Informāciju sagatavoja V/a "Latvijas Infektoloģijas centrs" Sabiedrisko attiecību speciālisti
Foto: Stock.XCHNG
