Vakcīna - nogalina vai glābj?
Lielākoties "par" vakcināciju raksta neinteresanti un vienmuļi, bet "pret" – enerģiski, harismātiski un krāšņi, aprakstot iespējamu bērnu autismu vai nezināmas izcelsmes nāves gadījumus. Vakcīnu pretinieku vidū ir daudz patiesi talantīgu cilvēku, kas iebilst pret vakcināciju, atšķirīgu motivāciju balstīti. Vismaz 20% Eiropas ārstu netieši neatbalsta vakcināciju, bet zināma daļa pret to iebilst aktīvi – īpaši homeopāti, alergologi, imunologi. Pretvakcīnu cīnītāju rīcībā ir izcili klipi, ietekmīgas pretvakcīnu reklāmas. Pret vakcīnām uzstājas ievērojami mūziķi, aktieri, sabiedrības ietekmes līderi.
Vakcinācija ir viens no galvenajiem un efektīvākajiem veselības profilakses veidiem un kopumā vienmēr ir lētāka un izdevīgāka par ārstēšanu un rehabilitāciju – kā indivīdam, tā valstij. Vakcīnas sastāvā ietilpst aktīva viela, kas, veidojot antivielas, ierosina imūnās sistēmas atbildes reakciju (taču ne slimību). Sastopoties ar konkrētas infekcijas aģentu, antivielas to neitralizē. Katra vakcīna ir domāta noteiktai slimībai – tās sastāvs ir sarežģīts, t.i., tāds, kas visefektīvāk darbojas pret konkrētas infekcijas ierosinātāju, portālam "tvnet.lv" stāsta Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Pēdējo gadu galvenā problēma Latvijā un Eiropā ir vakcinācijas aptveres strauja samazināšanās, īpaši attiecībā uz vecajām, tradicionālajām infekcijām (masalas, masaliņas, garais klepus, difterija, TB), kas ir nopietns risks kolektīvajai drošībai. Vakcinācijas process ir kā liels kuģis, kas lēni peld pa okeānu. Ja vakcinācijas kalendārā nav izmaiņu, tad pie šā kalendāra pierod kā medicīnas darbinieki, tā iedzīvotāji, un vakcinācijas aptvere pieaug gadu no gada. Ir neiespējami pagriezt šo kuģi strauji. Pārejot no vienām vakcīnām uz citām (piemēram no penta uz seksta) vai mainot vakcinācijas kalendāru, jāsaprot, ka šīs pārmaiņas ar grūtībām uztver ne tikai vecāki, bet pat mediķi. Ja gada laikā kalendārā tiek ieviestas kaut vai divas izmaiņas, jārēķinās, ka vakcinācijas aptvere sarūk.
Baiba Rozentāle vienlaikus centās ieviest četras (sākotnēji – sešas) jaunas vakcīnas, mainīt arī pārējo vakcinēšanas kalendāru, mainot vakcīnu piegādātājus un izvēlētās vakcīnas. Šādas nesagatavotas izmaiņas bija ļoti sarežģītas un sāpīgas. Rezultātā daļai mediķu un pacientu radās iespaids, ka plašās izmaiņas ir saistītas tikai un vienīgi ar biznesa interesēm.
Visā Eiropā mediķu vidū, bet īpaši interneta saziņas vidē, izmaiņas vakcinācijas kalendārā allaž tiek sasaistītas ar amatpersonu koruptīvām interesēm, kaut arī parasti šīs izmaiņas ir loģiskas attīstības vadītas. Vissliktāk, ja vienas firmas vakcīnas vienkārši tiek nomainītas ar citas firmas vakcīnām, – tas parasti rada iespaidu par vakcinācijas komercializāciju, portālam "tvnet.lv" norāda Pēteris Apinis.
Katrā Eiropas valstī ir citāds vakcinācijas kalendārs, stipri atšķiras lietotās vakcīnas un sistēma kā tāda. Liela problēma ir iedzīvotāju migrācija. Jaunatne izvēlas strādāt Eiropas attīstītajās valstīs, bet bērnus dzemdē dzimtenē. Dažas nedēļas vai mēnešus pēc bērna dzimšanas latviešu māmiņa dodas uz savu darba vietas zemi, ņemot bērnu līdzi, nereti pārtraucot vakcinācijas procesu vai ieejot pilnīgi citā vakcinācijas sistēmā. Pie kam māte vairākkārt maina darba vietas zemi.
Liels trieciens vakcinācijai bija neveiksmīgā informācijas aprite par putnu gripu un cūku gripu, kā arī lielie līdzekļi, kas ieguldīti pretgripas vakcīnu ražošanā un iegādē. Rezultātā visā Eiropā radusies skepse pret sezonālās gripas vakcināciju, jo miljoniem cilvēku ikdienā lāgā neatšķir vienu gripu no citas, bet zemapziņā palikusi informācija, ka biljoniem dolāru valstis izsviedušas par velti. Arī es pats, būdams vakcinācijas kaismīgs atbalstītājs, vakcinēties pret gripu iesaku tikai cilvēkiem ar ievērojami samazinātu imunitāti.
Pētera Apiņa tēze 2012.gada Eiropas vakcinācijas nedēļai – visai Eiropai ir jāizstrādā un desmit – divpadsmit gadu laikā jāievieš unificēts vakcinācijas kalendārs. Tas ļaus Eiropai izvairīties no nepotētu ļaužu anklāviem un paaugstināt vakcinācijas aptveri. Kopējas vakcinācijas stratēģija un kopējs vakcīnu iepirkums ļautu ievērojami ietaupīt līdzekļus. Jāatceras, ka Eiropas Savienības valstīm ir atšķirīgi veselības budžeti un dažas valstis taupa ne tikai uz kopējās iedzīvotāju veselības aprūpes, bet arī vakcinācijas rēķina.
Pēteris Apinis portālam "tvnet.lv" atzīmnē, ka būtu jāpārtrauc cilvēku maldinošā tracināšana par atsevišķām infekcijas slimībām (piemēram, legionellozi), bet jāstrādā pie modernas mūsdienīgas vakcinēšanas izskaidrošanas kampaņas.
Pēteris Apinis/ Foto: LETA
