Vairākas veselības nozares biedrības gatavas palīdzēt LVSADA rīkot starptautisku protesta akciju
Gatavību piedalīties ir izrādījusi Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienība un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento".
Kā informēja Rudzīte, minēto organizāciju ieskatā, nav pieļaujama situācija, kurā topošā Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts gadiem ilgi nespēj rast politisko gribu sakārtot veselības aprūpes finansējuma jautājumu atbilstoši labai starptautiskajai praksei.
Tikmēr veselības ministre Ingrīda Circene (V) neredz pamatu šādai protesta akcijai. Viņa uzsver, ka šis ir viens no retajiem gadiem, kad pusgada laikā pieaugums veselības aprūpes nozarē mērāms gandrīz 50 miljonu latu apmērā - 40 miljoni jau konceptuāli pielemtais, un iespējams tiks piešķirti vēl 10 miljoni. "Es domāju, ka mēs esam no savas puses parādījuši ļoti lielu gribu un ļoti lielas aktivitātes un arī saņēmuši atbalstu no valdības puses," sacīja veselības ministre.
Viņa arī informēja, ka tuvāko dienu laikā ir paredzēta tikšanās ar arodbiedrībām, lai pārrunātu plānoto mediķu atalgojuma palielināšanu, un piebilda, ka jautājums, kuru arodbiedrības grib izvelt starptautiski ir nacionāls jautājums.
Sīkāku informācija par protesta akciju LVSADA sola sniegt rīt plkst.12 "Sustento" biroja telpās Rīgā, Antonijas ielā 24.
Kā ziņots, LVSADA paziņojusi - ja Latvijas valdība nepildīs solījumu par būtisku finansējuma palielinājumu veselības aprūpei, arodbiedrība īstenos starptautiska mēroga protesta akciju.
Kā protesta akcijas formu LVSADA valde izvēlējusies vēstuli Eiropas Padomei (EP) un Eiropas Savienības (ES) Parlamentam. Vēstulē arodbiedrība paredzējusi lūgt vērtēt, vai rupji ES pamattiesību pārkāpumi ir savienojami ar Latvijas atbilstību 2015.gadā plānotajam EP prezidējošās valsts statusam.
LVSADA norāda, ka, neskatoties uz arodbiedrības līdz šim īstenotajām protesta akcijām, veselības aprūpes valsts finansējums 2012.gadam ir tikai 3,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc joprojām tiek rupji pārkāpti ES tiesību akti, kas nosaka iedzīvotāju tiesības uz pieejamu un augsti kvalitatīvu veselības aprūpi.
Kaut arī gan iepriekšējās valdības rīcības plānā, gan pašreizējās valdības rīcības plānā ir paredzēts, ka veselības aprūpes valsts finansējums tiek pakāpeniski palielināts un 2014.gadā sasniedz 4,5% no IKP, ir pazīmes, kas liecina par pretējo, proti, veselības aprūpes valsts finansējums attiecībā pret IKP - 3,2% - 2012.gadā ir mazāks nekā 2011.gadā, kad tas bija 3,5% no IKP. Līdz ar to pagaidām nekas neliecina, ka Latvijas valdība ir sākusi novērst iepriekš minētos pārkāpumus ES pamattiesību jomā, norādīja LVSADA.
Rīga, 30.jūl., LETA.
Foto: LETA
