Vairāk nekā puse sieviešu apgalvo, ka izmantojušas krūts vēža pārbaudes; reāli - tikai 36,3%
Kā šodien par godu Pasaules pretvēža dienai notikušajā konferencē Latvijas Onkoloģijas centrā pastāstīja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, 82% no sievietēm pēc 50 gadu sasniegšanas zina par iespēju veikt bezmaksas profilaktisko krūts vēža profilaksi.
Tāpat 83% ir saņēmušas izsūtītus rakstiskus uzaicinājumus, 80% no saņēmušajām sievietēm tos uzskata par saprotamiem, taču vienlaikus 41% no šīm sievietēm iespēju nav izmantojušas.
Savukārt Veselības ministrijas dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā uzaicinājuma vēstules izmeklējumu veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem krūts vēža profilaksei, kas ir izplatītākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm, saņēma 418 000 kritērijiem atbilstošu dalībnieču, bet pērn izsūtītajiem uzaicinājumiem bijusi tikai 36,3% atsaucība. Aizpērn, 2010.gadā, atsaucība bijusi tikai 19,4%, bet vēl pirms gada - 21,1%.
Līdzīga situācija bijusi arī valsts apmaksātajā dzemdes kakla vēža skrīninga programmā, kuras iespējas pērn izmantoja tikai 38,2% no aicinātajām sievietēm, 2010.gadā - 15,3%, 2009.gadā - 14,9%. Kopumā trīs gados dzemdes kakla vēža profilakses pārbaužu vēstules izsūtītas 584 000 Latvijas sieviešu.
Vēl satraucošāka statistika ir kolorektālā vēža valsts apmaksātajā savlaicīgas atklāšanas programmā, kurā piedalījušies tikai 6%-7% no aptuveni 800 000 cilvēku lielās mērķgrupas.
SKDS pētījums norāda uz to, ka 37% sieviešu nav saņēmušas nekādu informāciju par krūts vēža saslimšanu ne no ģimenes ārsta, ne ginekologa. Taču tikai 56% no sievietēm virs 50 gadiem satrauc iespēja saslimt ar krūts vēzi, kamēr 42% pret to ir vienaldzīgas.
Profilakses nolūkos pie ārsta iet tikai 38% sieviešu, kamēr 59% sagaida, kad rodas sūdzības, lai apmeklētu mediķi.
Skaidrojot iemeslus, kāpēc nav izmantota valsts piedāvātā iespēja pārbaudīt veselību, 22% sieviešu atbildējušas, ka tam nav laika, 17% to neuzskata par svarīgu lietu, 13% esot bailes no iespējamiem rezultātiem, bet 7% baidās no izmeklējuma.
Onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe akcentēja izplatīto māņticības problēmu iedzīvotāju vidū, kuri uzskata, ka problēmu labāk ignorēt.
Tāpat daudzi no vēža slimniekiem izvēlas savu diagnozi slēpt bailēs no nosodījuma. Berķe uzsver, ka vēža slimniekiem nepieciešama psihosociālā palīdzība, jo "cilvēks nedrīkst palikt viens ar savu diagnozi".
Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene (V) norādīja uz nepieciešamību uzlabot iedzīvotāju dzīvesveidu - samazināt kaitīgos ieradumus, ēst veselīgāk un vairāk nodoties fiziskām aktivitātēm, kā arī atkārtoti aicināja visus iedzīvotājus veikt regulārās profilaktiskās pārbaudes un izmantot atsūtītos uzaicinājumus pat, ja tie saņemti pirms gada vai diviem, jo vēža simptomi parādoties tikai tad, kad ārsts jau vairs nevar daudz ko līdzēt.
Vienlaikus viņa atzina, ka, iespējams, agrīni diagnosticētus vēža gadījumus varētu atzīt kā kvalitātes kritērijus ārstiem, tādā veidā prēmējot mediķus, kuri atklājuši ļaundabīgās šūnas pirmajā vai otrajā stadijā.
Rīga, 2.febr., LETA.
Foto: LETA
