Uzņēmējs: veselības aprūpē nepieciešama ilglaicīgas attīstības stratēģija
Tas būtu svarīgi, lai apzinātu katras atsevišķās slimnīcas vietu veselības aprūpes sistēmā, jo tikai tādā veidā slimnīcas īpašnieks vai valde spētu adekvāti rūpēties par slimnīcas attīstību. Tāpat svarīga ir specializācija, lai Veselības ministrija izstrādā modeli, kas nosaka, ka valstī ir nepieciešamas, piemēram, piecas vai desmit slimnīcas. Svarīgākais būtu nošķirt un noteikt, ar ko katra slimnīca nodarbojas, uzsvēra Zeitmanis.
Nepieciešams ieguldīt arī pētniecības jomā, piemēram, jauno ārstu apmācībai. "Turklāt jāsaprot, ka mūsdienās medicīna ir mainījusies. Mainījušās ir arī ārstniecības metodes. Tāpēc arī rodas jautājums - vai patlaban valstij ir izdevīgi mākslīgi noslogot lielo slimnīcu infrastruktūras, uzturot un remontējot," atzīmēja uzņēmējs.
Skaidrojot reģionālo un mazo slimnīcu nozīmi veselības aprūpē, viņš norādīja, ka tās ir pamatīgs atspaids visai veselības aprūpes sistēmai. Turklāt, ja mazās slimnīcas spētu nodrošināt stabilitāti pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī darbu jaunajiem speciālistiem, tas varētu atrisināt mūsdienās vērojamo tendenci, kad no Latvijas uz ārzemēm aizplūst liela daļa jauno speciālistu. Galvenais uzdevums būtu attīstīt reģionālās slimnīcas līdz līmenim, lai varētu pārliecināt jaunos speciālistus, ka tajās ir stabila darba vieta, izaugsmes perspektīva.
"Problēma ir tā, ka jaunie speciālisti pamatā uzskata, ka darbs ir vai nu tikai Rīgā vai ārzemēs. Saistībā ar speciālistu piesaisti Balviem un Gulbenei darba sludinājumā tiek norādīts, ka uzņēmums piešķir pārcelšanās budžetu. Ir vienošanās ar pašvaldību, kas piedāvā dzīvokli, vietu bērnudārzā, skolā, iespēju robežās arī darbavietu speciālista dzīves biedram. Turklāt ārstiem, kas strādā "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā", varam piedāvāt algu, kas ir ar četriem cipariem pēc nodokļu nomaksas," stāstīja Zeitmanis.
Jautāts par Veselības ministres Ingrīdas Circenes ieceri no nākamā gada jūlija sniegt veselības pakalpojumus tikai tiem, kas maksā nodokļus, Zeitmanis sacīja, ka tas ir jautājums par taisnīgumu, proti, vai ir taisnīgi, ja iedzīvotājs negrib maksāt valstij nodokļus, bet reizē grib saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Taču šis piedāvājums neatrisināšot tās problēmas, kas ir veselības aprūpes finansējuma sistēmā kopumā. Šķiet, ka tas drīzāk motivēs iedzīvotājus maksāt nodokļus. Katrā ziņā šī iecere vērtējama pozitīvi.
Kā ziņots, SIA "Medicīnas sabiedrību vadība", kas šovasar kļuva par 57,66% kapitāldaļu īpašnieci uzņēmumā SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība", slimnīcu attīstībā plāno investēt 1,5 miljonus latu.
Investīcijas plānots veikt līdz šī gada beigām. Ieguldītos līdzekļus plānots atpelnīt septiņu astoņu gadu laikā.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" izveidota 2010.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 601 451 lats. Pērn par 4% sarucis apvienības apgrozījums - no 2,39 miljoniem latu 2010.gadā līdz 2,29 miljoniem latu 2011.gadā. Pērn teju trīskāršojušies slimnīcu apvienības zaudējumi - no 143 073 latiem 2010.gadā līdz 425 555 latiem 2011.gadā.
SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" īpašnieki ir SIA "Medicīnas sabiedrību vadība" - 57,66%, Balvu novada pašvaldība - 17,44%, Gulbenes novada pašvaldība - 13,33%, Viļakas novada pašvaldība - 7,24%, Rugāju novada pašvaldība - 2,98% un Baltinavas novada pašvaldība - 1,55%.
Savukārt lielākā kapitāldaļu turētāja "Medicīnas sabiedrību vadības" īpašnieki ir Marģers Zeitmanis - 70% un Alīda Vāne - 30%. SIA "Medicīnas sabiedrību vadība" dibināta 2012.gada 11.jūlijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2000 lati.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Zeitmanim pilnībā pieder SIA "Ziemeļaustrumu Latvijas Mutes veselības centrs" un 60,98% kapitāldaļas SIA "Valmieras veselības centrs".
Rīga, 3.okt., NOZARE.LV.
Foto: LETA
