Turpmāk varēs pārsūdzēt lēmumu par piemērotajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā ir veiktas saistībā ar Eiropas Cilvēktiesības tiesas (ECT) spriedumu lietā "Beiere pret Latviju" par sievietes ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā. Kā ziņots, Ministru kabinets (MK) 14.februārī nolēma nepārsūdzēt pagājušajā gada nogalē ECT pieņemto spriedumu šajā lietā, līdz ar to Latvija maksās Beierei tiesas piespriesto morālo kompensāciju - 9000 eiro (6325 latus) - par viņas ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā.
Līdz ar to TM tika uzdots izvērtēt spēkā esošo Kriminālprocesa likuma regulējumu un tā piemērošanas praksi par tiesu psihiatriskās ekspertīzes noteikšanu gadījumos, kad lēmums pieņemts attiecībā uz personu, kas neatrodas apcietinājumā.
Grozījumos paredzēts, ka par personas pārstāvi turpmāk nevarēs būt attiecīgs pārstāvis no ārstniecības iestādes, kurā persona ārstējas. Tika secināts, ka ārstniecības iestādei nav juridiska pamata un pienākuma iestāties kā personas, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, pārstāvim. Tomēr, atsakoties no šādas kārtības, līdz ar grozījumiem likumā noteiks, ka par personas pārstāvi šādā lietā var kļūt tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kurš veic personu ar garīgiem traucējumiem tiesību aizsardzības funkcijas.
Tāpat likumprojekts nosaka izteikt Kriminālprocesa likuma 283.panta trešo daļu jaunā redakcijā, kas noteiktu, ka personas pašas piedalīšanās ar procesuālo piespiedu līdzekli saistīto jautājumu izlemšanā ir obligāta, ja vien saskaņā ar eksperta atzinumu tas nebūtu pieļaujams un ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.
Ar likumprojektu papildinās likuma 596.panta pirmo daļu ar otro teikumu, kas tieši noteiktu - ja ekspertīzes laiks un vieta nav noteikti lēmumā par ekspertīzes noteikšanu, tad procesa virzītājs par ekspertīzes laiku un vietu paziņo pašam aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kā arī tā pārstāvim, ja tas jau iepriekš ir piedalījies procesā citu iemelsu dēļ.
Ar minētajiem grozījumiem tiek risināta problēma, kas konstatēta spriedumā "Beiere pret Latviju", kur iesniedzējai nebija paziņots lēmums par to, ka viņai ir noteikta tiesu psihiatriskā ekspertīze, viņai nebija iespējas to izpildīt labprātīgi, līdz ar to viņa tika ievietota stacionārā piespiedu kārtā, līdz ar to ECT konstatēja Konvencijas pārkāpumus.
Papildus tiks noteikts termiņš periodam, uz kādu personu var ievietot ārstniecības iestādē, lai konstatētu, cik nopietni ir personas psihiskie traucējumi, kas radušies pēc nozieguma izdarīšanas, un vai kriminālprocesu būs iespējams turpināt vispārējā kārtībā, vai arī būs jāsāk process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.
Ar grozījumiem arī tiek noteikts, ka gan pirmstiesas procesā, gan iztiesāšanas laikā personu, kura saistībā ar savu saslimšanu ir bīstama sabiedrībai, var ievietot psihiatriskajā slimnīcā, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, paredzot sākotnējo termiņu, uz kādu personu var ievietot psihiatriskajā slimnīcā.
Tāpat likumprojektā ir paredzēts - ja tiesa atzīst, ka persona nav bīstama sabiedrībai un gatavojas pieņemt lēmumu par personas nodošanu tuvinieku vai citu personu, kuras veic slimnieku kopšanu, gādībā, tiesai ir jāsaņem šo personu piekrišana. Grozījumi pamatoti ar to, ka ar šādu tiesas lēmumu pēc būtības tiek aizskartas trešo personu - tuvinieku vai citu personu, kuras veic slimnieku kopšanu, - tiesības un intereses, un nav uzskatāms, ka šāda tiesas lēmuma pieņemšana būtu atzīstama par samērīgu un taisnīgu attiecībā pret to personu, kurai aizgādība ir jāveic.
Attiecībā uz noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu grozīšanu uz mazāk ierobežojošu, tas būtu iespējams trīs gadījumos: ja persona ir izveseļojusies, ja personas stāvoklis ir uzlabojies vai tiek konstatēts, ka personas stāvoklis ir pasliktinājies tiktāl, ka tā vairs nav bīstama sabiedrībai.
Vienlaikus grozījumos iestrādās mehānismu, kas paredz atteikties no ārstu komisijām Kriminālprocesa likumā, šādu atzinumu aizstājot vai nu ar ārsta speciālista sagatavotu atzinumu, ja personai bijusi piemērota ambulatora ārstēšana, vai ārstu konsilija atzinumu, ja persona ārstējas stacionāri. Ja ārstniecības iestāde, pamatojoties uz ārstu konsilija atzinumu, ierosina personai noteikto piespiedu līdzekli grozīt uz vairāk ierobežojošu, tiesa saskaņā ar likumā veiktajiem grozījumiem nozīmē personai tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Pēc eksperta atzinuma saņemšanas tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.
Jānis Bordāns/ Foto: Evija Trifanova/LETA
