Stradiņa slimnīcā izveidots Neirodeģeneratīvo slimību centrs
Parkinsona slimība ir viena no biežāk sastopamajām neirodeģeneratīvām saslimšanām, kas skar galvas smadzeņu struktūras, kuras atbild par kustību kontroli un regulēšanu. Latvijā šobrīd vairāk nekā četri tūkstoši iedzīvotāju cieš no Parkinsona slimības un šim skaitlim ir tendence pieaugt, ņemot vērā iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanos.
Neiroloģijas klīnikas vadītājs prof. Andrejs Millers: "Parkinsona slimības simptomi izpaužas dažādi – kustību lēnīgums, muskuļu stīvums, roku trīce, gaitas izmaiņas, līdzsvara traucējumi, neskaidra runa, rokraksta izmaiņas. Kā slimības pirmie simptomi novērojami arī miega traucējumi, vispārējs nogurums, ožas traucējumi, trauksme vai depresija, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, urinācijas traucējumi, seksuālā disfunkcija. Pirmie slimības simptomi visbiežāk parādās pacientiem pēc 60 gadiem, taču pēdējos gados ir vērojams, ka saslimšana piemeklē arī jaunākus cilvēkus vecumā no 40 līdz 50 gadiem. Biežāk slimība novērojama vīriešiem."
Latvijas Parkinsona biedrības pārstāve Dzidra uzsver: "Parkinsona slimības pacienti bieži vien netiek galā ar sadzīviskām situācijām – nespēj pāriet ielu, grūtības sagādā naudas saskaitīšana, iepērkoties veikalā. Līdzcilvēkiem ir jābūt izglītotiem un jāpalīdz mums integrēties sabiedrībā."
Parkinsona slimības diagnostikā Latvijā pieejami magnētiskās rezonanses izmeklējumi, kā arī doplerogrāfija kakla un galvas asinsvadiem. Diemžēl neviena no pasaulē atzītām jaunākajām ārstniecības metodēm - medikamentozā terapija, speciālas injekcijas, dziļā smadzeņu stimulācija - Latvijas pacientiem nav pieejama finansējuma trūkuma dēļ, norāda Ieva Stibe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja.
Attīstot pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas iespējas, Stradiņa slimnīcā izveidots Neirodeģeneratīvu slimību centrs. Jaunajā centrā multidisciplināra ārstu komanda rūpēsies par pacientiem ar kustību traucējumiem, nodrošinot savlaicīgas un specializētas neirologu konsultācijas un konsīlijus, kā arī izstrādājot individuālas rehabilitācijas programmas. Centrā darbosies Parkinsona slimības un citu kustību traucējumu kabinets, demenču kabinets un muskuļu distonijas kabinets. Pacientiem tiks piedāvāti arī stacionāra un dienas stacionāra pakalpojumi.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis par Neirodeģeneratīvu slimību centra izveidošanu norāda: "Mēs vēlamies uzmanības centrā ielikt pacientu ar viņa slimību un izveidot daudznozaru speciālistu komandu, kas spēj palīdzēt šim cilvēkam. Centrs ir organizatoriska vienība, tā nav fiziska jauna ēka."
Parkinsona slimības dienas ietvaros Stradiņa slimnīcā notiek arī konference ārstiem "Parkinsona slimība no neiroprotekcijas līdz sociāliem aspektiem", ko organizē Neiroloģijas attīstības fonds un Latvijas Parkinsona biedrība sadarbībā ar European Brain Council Latvijas grupu. Konferences laikā mediķi un citi interesenti tiks iepazīstināti ar jaunākajām farmakoterapeitiskajām stratēģijām Parkinsona slimības profilaksē un ārstēšanā, paredzētas lekcijas par multidisciplināru pieeju pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī par mākslas terapijas iespējām Parkinsona slimības pacientiem, informē Ieva Stibe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja.
Visā pasaulē aprīlis tiek atzīmēts kā Parkinsona slimības iepazīšanas mēnesis. Savukārt tieši 11.aprīlis par godu slimības aprakstītājam Džeimsam Parkinsonam pasludināts par Vispasaules Parkinsona slimības dienu, kuras mērķis ir informēt sabiedrību, atbalstīt pacientus un viņu līdzcilvēkus. Eiropā Parkinsona pacientu skaits sasniedz vairāk nekā 1,2 miljonus. Prognozē, ka līdz 2030.gadam šis skaitlis divkāršosies. Parkinsona dienas starptautisks simbols ir sarkana tulpe.
Foto: LETA
