Mediķiem slimnīcās pareizi un regulāri dezinficējot rokas, var samazināt infekciju izplatību
Latvijā ir normatīvie akti, kuros noteikts, kādos gadījumos mediķiem rokas jāmazgā un jādezinficē. Dumpis norādīja, ka šie noteikumi netiek pilnībā ievēroti. Galvenie iemesli, kāpēc šie noteikumi netiek ievēroti, ir tas, ka mediķiem ir grūti pierast mainīt savu uzvedību un sākt dezinficēt rokas "300 reizes dienā", turklāt Latvijā medicīnas personālam ir ļoti liela pārslodze.
Pasaulē vidēji 4% līdz 5% pacientu slimnīcās saslimst ar infekcijām, Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 3,9%, teica Dumpis, piebilstot, ka problēma ir tajā, ka šīs infekcijas arvien biežāk izraisa pret antibiotikām rezistentas baktērijas. Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs uzsvēra, ka šādu baktēriju izplatība kļūst par nopietnu problēmu visā pasaulē, arī Latvijā esot simtiem šādu pacientu. Slimniekus, kuri ir inficējušies ar šādām saslimšanām, ārstē ar ļoti dārgiem medikamentiem, kas arī ir toksiskāki par parastajām zālēm.
Dumpis prognozēja, ka nākotnē pret antibiotikām rezistento infekciju izplatība pieaugs "ģeometriskajā progresijā", kas var apdraudēt transplantācijas, smagu operāciju un protezēšanas veikšanu. Turklāt šādu infekciju izplatība ir globālā tendence un to nevar pilnībā novērst.
Arī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina akcentēja, ka mikrobu rezistence pret antibiotikām ir arvien pieaugoša problēma visā pasaulē, tāpēc arī Latvijā tai jāpievērš uzmanība. Aprūpes personālam slimnīcās būtu jāapzinās, cik svarīgi ir ievērot higiēnas principus, lai nepieļautu šo infekciju izplatību, uzskata Kleina.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne sacīja, ka roku mazgāšana nav nekas jauns, taču par to nepieciešams runāt, lai samazinātu infekciju izplatību slimnīcā. PVO globālajā kampaņā "Izglāb dzīvību: notīri rokas!" iesaistījušas 127 valstis, tostarp 40 valstis arī veic nacionālās kampaņas.
Arī novērst saslimšanu ar rezistentām infekcijām ir daudz lētāk, nekā vēlāk ārstēt saslimušos, tāpēc maksimāli jāveicina veselības aprūpes jomas darbinieku, kā arī sabiedrības informēšanu par šiem jautājumiem, norādīja Rūrāne.
Savukārt eksperts no Zviedrijas Olle Aspevals pastāstīja, ka Zviedrija ir adaptējusi PVO vadlīnijas, kas vērstas uz roku higiēnas uzlabošanu slimnīcās, un tas neizmaksāja dārgi. Kaut arī rokas higiēna šķiet vienkārša lieta, tā tomēr nav, ja tas jādara simtiem reižu dienā.
Šodien Stradiņa slimnīca sadarbībā ar PVO Eiropas reģionālo biroju organizē arī roku higiēnai veltīto konferenci mediķiem. Konferencē piedalīsies daudzi Latvijas veselības aprūpes un izglītības iestāžu pārstāvji, kas varētu likt pamatu Latvijas Nacionālās roku higiēnas izglītības kampaņas izstrādei.
VM Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece, taujāta, vai Latvijā šādu kampaņu varētu veikt, atbildēja, ka "varētu domāt par šādas kampaņas lietderību".
Visbiežāk baktērijas tiek pārnēsātas ar netīrām rokām, tāpēc ikvienam slimnīcas pacientam ir risks inficēties ar baktēriju izraisītām infekcijām, tādēļ svarīgi atcerēties par roku tīrību. Savukārt veselības aprūpes darbiniekiem jādezinficē rokas pirms saskares ar pacientu un pirms jebkādu medicīnisku manipulāciju veikšanas. Turklāt veselības aprūpes darbiniekiem rokas jāmazgā vai jādezinficē arī tādā gadījumā, ja tiek lietoti vienreizējie cimdi.
Rīga, 11.maijs, LETA.
Foto: Stock.XCHNG
