Steidzamās medicīniskās palīdzības sniegšanas atjaunošana Rīgas 1.slimnīcā ir diskutējama
Šneiders skaidroja, ka palīdzība, ko nodrošina neatliekamās palīdzības punkti, visbiežāk ir saistīta ar dzīvībai kritiskiem stāvokļiem un dzīvības glābšanu, kā arī tālāku cilvēka stacionēšanu slimnīcā, bet steidzamās medicīniskās palīdzības punktos tik augsta līmeņa ārstēšana nav pieejama - cilvēkiem ir pieejami ārsti-speciālisti, kas var sniegt palīdzību, bet smagāku problēmu gadījumā cilvēks tiek novirzīts tālākai ārstēšanai, izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību.
VM uzskata, ka iemesls citu galvaspilsētas slimnīcu uzņemšanas nodaļu problēmām nav nespēja fiziski apkalpot pacientu skaitu, bet gan ierobežotais finansējuma apjoms, un norādīja, ka neatliekamās palīdzības funkciju atjaunošana Rīgas 1.slimnīcā tādā formā, kā pirms reorganizācijas, neatrisinātu pamatproblēmu attiecībā uz slimnīcas vietu valsts veselības aprūpes sistēmā. Viņš sacīja, ka diskusija par steidzamās medicīniskās palīdzības punkta izveidi Rīgas 1.slimnīcā un par to, kāda veida palīdzības apjomu varētu nodrošināt, vēl būs.
Jau tika ziņots, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) aicina nekavējoties atjaunot valsts finansējumu neatliekamās palīdzības sniegšanai pašvaldībai piederošajā Rīgas 1.slimnīcā, lai atrisinātu problēmas citu galvaspilsētas slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Kā atzīmē pašvaldība, šā gada gada maijā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Rīgas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 92% Rīgas iedzīvotāju vēlas, lai šajā slimnīcā tiktu atjaunota neatliekamo medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana.
Neatliekamās palīdzības funkcija Rīgas 1.slimnīcai tika atņemta 2009.gada decembrī, kad valsts pārtrauca finansēt šo pakalpojumu. Tas tika izdarīts, neskatoties uz ārstu un pašvaldības iebildumiem un bažām par pārējo slimnīcu iespējām uzņemt 1.slimnīcas pacientu plūsmu, norādīja mēra preses sekretāre Anna Kononova.
"Atņemot Rīgas 1.slimnīcai neatliekamās palīdzības funkciju, ir panākts, ka tagad Paula Stradiņa slimnīcā uzņemšanas nodaļa ir pārpildīta un ārstiem ir ārkārtīgi grūti sniegt pilnvērtīgu palīdzību visiem pacientiem," uzsvēra Ušakovs.
Pēc 2009.gada notikumiem, gan pateicoties pašvaldības atbalstam, gan slimnīcas vadības darbam, slimnīca ne tikai ir spējusi izdzīvot, bet arī turpināt attīstību. 2011.gadā 1.slimnīca apkalpoja vairāk nekā 152 000 pacientu. Šogad ir uzsākta vērienīgi slimnīcas rekonstrukcija, kurai no pašvaldības budžeta atvēlēti 3,8 miljoni latu, kā arī piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 560 000 latu apmērā. Par šiem līdzekļiem tiek veikta 1.korpusa un 17.korpusa renovācija, 23.korpusa tehniskā projekta izstrāde un rekonstrukcijas darbi.
Plānots, ka šogad uz 1.slimnīcas telpām tiks pārvietotas vairākas pašvaldības medicīniskās iestādes - SIA "Veselības nams 5", tai skaitā bijušās veselības aprūpes iestādes SIA "Veselības centrs 1", SIA "Sarkanā Krusta bērnu veselības centrs" un SIA "Bērnu zobārstniecības poliklīnika", kā arī SIA "Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais centrs". Tādā veidā pašā pilsētas centrā tiks izveidots liels, kvalitatīvs medicīnas pakalpojumu centrs.
Lai veiktu nepieciešamos remontdarbus slimnīcās, pašvaldība ne tikai piešķir attiecīgo finansējumu, bet arī veiksmīgi piesaista Eiropas struktūrfondu līdzekļus. ERAF līdzekļi ir piesaistīti gan 1.slimnīcas remontam, gan Rīgas 2.slimnīcai. 2011.gadā tā īstenoja ERAF līdzfinansētu projektu kopumā 468 549 latu apmērā, Rīgas dome no šīs summas piešķīra 70 282 latus.
Rīga, 14.jūn., LETA.
Foto: Pilseta24.lv
