Šogad viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē - pirmā aknu transplantācija
To šī gada sākumā veica LZA īstenais loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors, profesors un ķirurģijas klīnikas vadītājs Jānis Gardovskis un LZA īstenais loceklis, Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors Rafails Rozentāls.
Kā aģentūru LETA informēja LZA pārstāve Ilga Tālberga, LZA, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus teorētiskajā zinātnē un praktiskajos pielietojumos.
Teorētiskajā zinātnē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Fizikālās enerģētikas institūta zinātnieki Zigurds Krišāns, Anna Mutule, Jurijs Merkurjevs un Irina Oļeinikova izstrādājuši jaunas lielu enerģētikas pārvades sistēmu ilgtspējīgas attīstības vadības metodes, bet RTU zinātnieki Jānis Osis un Ērika Asņina izstrādājuši problēmanalīzes metodes un matemātiskos modeļus programmatūras projektēšanai.
Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta zinātnieki ķīmijas doktors Jurijs Žukovskis un LZA ārzemju loceklis Roberts Evarestovs sadarbībā ar Sanktpēterburgas Universitāti konstruējuši neorganisko vienas un daudzsienu nanocauruļu modeļus ar lineāro grupu formālisma palīdzību un aprēķinājuši to īpašības, izmantojot tikai fundamentālās konstantes.
Savukārt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas, LU Medicīnas fakultātes, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas zinātnieki Jānis Kloviņš, Valdis Pīrāgs, Darja Ciganoka, Inga Balcere, Ivo Kāpa, Raitis Pečulis, Andra Valtere, Liene Ņikitina-Zaķe un Ieva Lase atklājuši jaunas somatostatīna receptora ģenētiskās variācijas, kas ļaus veikt individuālu terapiju akromegālijas pacientiem.
Vidzemes augstskolas vēstures doktors Jānis Kalnačs publicējis pētījumu par mākslinieku Kārli Padegu un viņa laikmetu.
Praktiskajos pielietojumos sekmīgi realizēta klīnisko pētījumu pirmā daļa par Parkinsona slimības vēlīno komplikāciju terapijai izmantojamo jauno zāļu vielu. Pētījumu veikuši Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki Juris Fotins, Aleksandrs Gutcaits, Ivars Kalviņš, Ronalds Zemribo un Valerjans Kauss sadarbībā ar vācu kompāniju "Merz Pharmaceuticals".
LU Cietvielu fizikas institūta habilitētais fizikas doktors Anatolijs Truhins aizvadītajā gadā pierādījis, ka elektronu lokalizāciju stiklveida silicija dioksīdā nosaka struktūras nesakārtotība. To var izmantot, pilnveidojot elektroniskās atmiņas ierīces.
RTU zinātnieki Māris Knite, Juris Zavickis, Velta Tupureina, Valdis Teteris, Artis Linarts, Gatis Podiņš un Āris Solovjovs sadarbībā ar Baltijas Gumijas fabriku izstrādājuši superelastīgu sensora prototipu - elastomēru un elektrovadošu nanodaļiņu kompozītu, kuru iespējams izmantot plaša diapazona spiediena un triecienu detektēšanai.
Šogad LU Sociālo un politisko pētījumu institūta zinātnieki ir veikuši būtisku zinātnisku pētījumu par nacionālo identitāti un Latvijas sabiedrības attīstību, kas apkopots izdevumā "Pārskats par tautas attīstību 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja". Izdevuma galvenās redaktores ir sociālo zinātņu doktores Brigita Zepa un Evija Kļave.
LU Bioloģijas institūta un Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta pētnieki Vija Strazdiņa, Dace Grauda un Īzaks Rašals izveidojuši jaunu ražīgu vasaras kviešu šķirni "Robijs", kas ir speciāli piemērota audzēšanai Baltijas reģionā.
Rīga, 25.dec., LETA.
Foto: Fotolia
