"Olainfarm" veido vienotu aptieku tīklu un sāk ražot enerģiju

Šī gada oktobra vidū farmācijas kompānijai AS "Olainfarm" piederošais aptieku īpašnieks SIA "Ilmas aptieka" mainījis nosaukumu uz SIA "Latvijas aptieka". Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka zem jaunā nosaukuma paredzēts apvienot arī pārējos kompānijai piederošos aptieku uzņēmumus. Pēc "Firmas.lv" informācijas, "Olainfarm" aptieku un medikamentu mazumtirdzniecībā vēl darbojas uzņēmumi SIA "Inula Farma", SIA "Aptieka rudens 10", SIA "Veritas-Farm", SIA "Rudens laiks", SIA "Esplanāde Farm", SIA "Teriaks", SIA "Juko 99", SIA "Vita Plus Aptieka". Kopumā "Olainfarm" pieder 41 aptieka. Aptieku tīklu "Ilmas aptieka" kompānija nopirka 2011.gada nogalē. Aptieku iegādi uzņēmums nodēvēja par starta posmu, lai nostiprinātos farmācijas mazumtirdzniecības nozarē.

Uzņēmuma pārstāvji arī informēja, ka "Olainfarm" meitasuzņēmums SIA "Olainfarm enerģija" šī gada decembra sākumā ir sācis enerģijas ražošanu. Līdz ar to patlaban "Olainfarm" iepērk saražoto siltumu no "Olainfarm enerģija" un ir pārtraukusi gāzes iepirkumus no AS "Latvijas Gāze".

"Ģimenes aptiekas" kļūst par "Benu aptiekām"

Šī gada septembra sākumā par nosaukuma un zīmola maiņu informēja aptieku tīkla "Ģimenes aptieka" pārvaldītāja "Tamro Latvia" un "Phoenix Group" pārstāvji. Nosaukuma maiņa saistīta ar zīmola maiņu visā "Phoenix Group" aptieku tīklā, kur pavisam kopā, ieskaitot arī Latviju, dažādās Eiropas valstīs - Nīderlandē, Čehijā, Ungārijā un Šveicē - ir vairāk nekā 700 aptieku. Pirmās "Benu aptiekas" tika atvērtas Nīderlandē šī gada aprīlī, savukārt Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurā notiek aptieku nosaukuma maiņa. Tīkla pārstāvji prognozēja, ka vienotais "Benu aptieku" standarts ļaus uzlabot konkurētspēju Baltijas tirgū.

"Mēness aptieku" tīkls un zāļu lieltirgotava "Recipe Plus" izveido vienotu vadību

Šī gada jūlija sākumā par vienotas vadības izveidi informēja "Mēness aptieku" tīkla īpašnieces AS "Sentor Farm aptiekas" un zāļu lieltirgotavas AS "Recipe Plus" pārstāvji. Vienota vadība tika veidota abu uzņēmumu turpmākās attīstības nodrošināšanai, saglabājot katras kompānijas atšķirīgo darbības profilu. Par abu uzņēmumu valdes priekšsēdētāju kļuva Jānis Romanovskis, kurš līdz 2011.gada novembra beigām bija Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs.

Vēlāk Romanvskis atklāja, ka "Sentor Farm aptiekas" plāno palielināt jau esošo zāļu tirgotavu tīklu. Patlaban aptieku tīkls "Mēness aptieka" apvieno 163 aptiekas visā Latvijā. Taču plānots, ka esošo aptieku skaitu varētu palielināt vēl par desmit aptiekām.

"Grindeks" atklāja jaunu ražošanas iecirkni

Šī gada novembra beigās kompānija "Grindeks" atklāja jaunu ziežu un gēlu ražošanas iecirkni, kura izveidē investēti 2,5 miljoni latu, no kuriem 1,2 miljoni latu ieguldīti būvniecībā un 1,3 miljoni - tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā. 35% no iekārtu izmaksām jeb 448 670 lati ir Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums. Pārējie ieguldījumi veikti no "Grindeks" līdzekļiem.

Jaunais iecirkņa kopējā platība ir 270 kvadrātmetri. Iecirknī ir uzstādīta moderna automātiskā vadības sistēma, kas kontrolē mikroklimatu telpās, inženiertehnisko sistēmu darbību, kā arī regulē citus ražošanas procesus un ekonomē energoresursus. Ražošanas iekārtas ir no Vācijas un Itālijas. Plānots, ka jaunā ražošanas iecirkņa jauda pārsniegs 20 miljonus ziežu un gēla tūbu gadā. Līdzšinējās ražotnes, kas atrodas Tallinā, Igaunijā, jauda bija aptuveni četri pieci miljoni tūbu gadā. Tādējādi jaunais ražotnes iecirknis palielinās līdzšinējo jaudu par četrām līdz piecām reizēm.

Lokālās slimnīcas un privātā kapitāla piesaistīšana

Saistībā ar finansiālās grūtībās nonākušajām atsevišķām lokālajām jeb mazajām Latvijas slimnīcām nozarē aktualizējās jautājums par privātā kapitāla piesaisti slimnīcām, lai tās spētu nodrošināt primāro veselības aprūpi, kā arī iespējamai slimnīcu attīstībai.

Viens no šādiem gadījumiem bija šī gada aprīlī Kuldīgas novada domes deputātu pieņemtais lēmums Kuldīgas slimnīcai piesaistīt stratēģisko investoru - SIA "Veselības centrs 4". Investoru plānots piesaistīts ar statūtkapitāla palielināšanas metodi. Domes deputāti respektēja "Veselības centra 4" prasību, lai tam piederētu vismaz 60% slimnīcas kapitāla daļu, - šāds nosacījums iekļauts domes lēmumā. "Veselības centra 4" vadība vēl nav pieņēmusi lēmumu par dalību Kuldīgas slimnīcā.

Tāpat atzīmējams ir gadījums ar SIA "Medicīnas sabiedrību vadība", kas šovasar kļuva par 57,66% kapitāldaļu īpašnieci uzņēmumā SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" un slimnīcu attīstībā plānoja investēt 1,5 miljonus latu. "Medicīnas sabiedrību vadībai" jau esot bijis skaidrs, kur un kā tiks izlietots katrs lats no paredzētajām investīcijām. Ar daļu līdzekļu bija plānots nosegt nodokļu parādus, kā arī nodrošināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektam nepieciešamais līdzfinansējums.

Kā noskaidroja biznesa portāls "Nozare.lv", Veselības ministrija (VM) pozitīvi vērtē šādu privāto investoru piesaistīšanu mazajām slimnīcām, pašvaldībām pārdodot to kapitāldaļas. VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka plānot mazo slimnīcu iespējas attīstīties ir katras pašvaldības pienākums un atbildība, jo valsts prioritāte ir sekundārās veselības aprūpes, kas nozīmē, piemēram, sarežģītu operāciju veikšanu, nodrošināšana. Savukārt mazajās slimnīcās, piemēram, Balvos, Gulbenē un Kuldīgā, no valsts puses akcentēta ir primārās veselības aprūpes nodrošināšana. Proti, mazajām slimnīcām jāspēj sniegt neatliekamo palīdzību, nodrošinot dzīvības funkciju.

Diskusija ap un par veselības aprūpes sasaisti ar IIN

Diskusijas veselības aprūpes nozarē izraisīja Veselības ministrijas šogad izstrādātā obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija, kas paredz valsts finansēto veselības aprūpes pieejamību sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanu. Saskaņā ar koncepciju personas, kuras nemaksā "veselības nodokli" un par kurām iemaksas neveic valsts, varēs iekļauties valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā, individuāli katru mēnesi maksājot minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu - 20 latus.

Visasāk par šīs koncepcijas ieceri izteicās Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Viņš pauda uzskatu, ka, īstenojot ieceri sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ar nodokļu nomaksāšanu, nabadzīgajiem iedzīvotājiem nebūs iespējams saņemt veselības pakalpojumus. "Proti, tam, kas nemaksā nodokļus, būs jāmirst nost," sacīja Apinis.

Sākotnēji šo ieceri bija plānots ieviest no 2013.gada 1.jūlija, taču šī gada novembra vidū tika ziņots, ka šo ieceri patlaban plānots ieviest no 2014.gada 1.janvāra. VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško stāstīja, ka Ministru kabineta komitejas sēdē VM plānoja iesniegt izskatīšanai trīs veselības aprūpes finansēšanas koncepcijas priekšlikumus. Viens paredz pilnībā saglabāt pašlaik spēkā esošo situāciju. Otrs piedāvājums ir veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu sasaistīt ar nodokļu nomaksu. Trešais - ņemt vērā jau pilnībā spēkā esošo uz rezidenci balstīto principu, bet papildināt to ar konkrētu pazīmi, kas ļautu noteikt, vai cilvēks tiešām atrodas un darbojas Latvijā.

VM atbalstīs to koncepciju, kas paredz veselības aprūpes sasaiti ar IIN nomaksu.

Rīga, 30.dec., NOZARE.LV.
Foto: AFP/ Scanpix