Šogad desmit mēnešos reģistrēti pieci saslimšanas gadījumi ar retu infekcijas slimību
Šogad desmit mēnešos kopumā reģistrēti pieci saslimšanas gadījumi ar listeriozi, tostarp divos gadījumos saslimušie miruši, taču tie ir bijuši pacienti ar hroniskām slimībām. Arī pērn desmit mēnešos reģistrēti pieci saslimšanas gadījumi ar listeriozi.
Latvijā kopš 2001.gada tika reģistrēti 72 saslimšanas gadījumi ar listeriozi, tostarp 11 gadījumi ar letālu iznākumu. Visvairāk saslimušo reģistrēti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem un vecuma grupā no 60 gadiem. Vislielākais listeriozes uzliesmojums konstatēts 2002.gadā, kad bija reģistrēti 16 saslimšanas gadījumi.
Listerioze ir samērā reta saslimšana, Eiropā uz vienu miljonu iedzīvotāju vidēji reģistrē divus līdz septiņus saslimšanas gadījumus, stāsta LIC direktore profesore Baiba Rozentāle. Šai saslimšanai raksturīga augsta mirstība, vidēji 30% līdz 40% gadījumu beidzas letāli. Lielāks risks saslimt ar listeriozi ir jaundzimušajiem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu, gados veciem cilvēkiem, ar alkoholismu un narkomāniju sirgstošiem, ļaundabīgo audzēju, cukura diabēta un imūndeficītu slimniekiem, piebilst Rozentāle. Profesore uzsver, ka īpaši apdraudētas ir grūtnieces, turklāt šī infekcija ir biežs spontāno abortu un priekšlaicīgu dzemdību cēlonis.
Listerioze ir infekcija, kuras klīniskās izpausmes parasti ir saistītas ar centrālās nervu sistēmas, mandeļu, limfātisko mezglu, aknu un liesas bojājumiem.
Galvenais inficēšanas veids cilvēkam ir fekāli orālais, lietojot uzturā termiski nepietiekami apstrādātus vai nepareizi uzglabātus pārtikas produktus: gaļas produktus, piena produktus - nepasterizēts piens, mīkstie sieri. Ir iespējama inficēšanās sadzīves saskarē, piemēram, pārstrādājot gaļu vai apstrādājot ādas, kā arī vertikālās transmisijas veidā, kad jaundzimušais inficējas no slimas mātes.
LIC epidemiologi norāda, ka nav specifiskās profilakses. Var samazināt saslimšanas risku ar listeriozi, ievērojot labu pārtikas apstrādes un roku higiēnas praksi. Tāpēc nepieciešama kārtīgi mazgāt rokas ar ziepēm pirms pārtikas gatavošanas, pasniegšanas vai ēšanas, pēc tualetes lietošanas vai autiņu maiņas, pēc rīkošanās ar neapstrādātiem dārzeņiem, saknēm vai jēlu gaļu, pēc saskares ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai pēc lauku saimniecības apmeklējuma.
Tāpat speciālisti atgādina, ka gaļa termiski jāapstrādā, visi dārzeņi kārtīgi jānomazgā zem tekoša dzeramā ūdens, īpaši tie, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa, tāpat visus sakņu dārzeņus vajag mizot un noskalot zem tekoša dzeramā ūdens. Svarīgi arī ievērot pārtikas produktus uzglabāšanas pareizus apstākļus.
Rīga, 7.nov., LETA.
Foto: LETA
