Smēķēšana bērna klātbūtnē Latvijā tiek aizliegta
Saeimas deputāti ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas smēķēšanu bērna klātbūtnē definē kā vardarbību.
Noteikts, ka fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tostarp tabakas dūmu, iedarbībai, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri būs jānodrošina iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. Likumā paplašināta emocionālās vardarbības definīcija un noteikts par pienākumu vecākiem vai personām savas prombūtnes laikā bērnam nodrošināt uzraudzību. Noteikts izveidot nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu.
"Jācer, ka likuma grozījumi veicinās izpratni par smēķēšanas kaitīgumu un liks cilvēkiem atbildīgāk izturēties pret bērnu veselību. Vēlos uzsvērt, ka šie likuma grozījumi nenozīmēs automātisku bērnu izņemšanu no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē, kā vairākkārt nepatiesi izskanējis medijos," par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) viedokli aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Atbalstītie grozījumi paredz noteikt gadījumus, kad viens no bērna vecākiem tiek atbrīvots no samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem, piemēram, ja bērns mātei piedzimis dzimumnozieguma rezultātā un virknē citu gadījumu.
Ar grozījumiem likumā tiek noteikts pienākums vecākiem vai personām, kuru aprūpē bērns nodots, savas prombūtnes laikā bērnam līdz septiņu gadu vecumam nodrošināt uzraudzību. Vienlaikus definēts arī bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs un noteikti tā darbības pamatprincipi - pakalpojuma sniegšanas vietā jānodrošina bērnam atbilstoša vide, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un vispusīgai attīstībai.
Noteikts arī to personu loks, kurām nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat kā līdz šim, tie būs speciālisti, kuri izskata lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, taču vienlaikus tiek iekļauti arī citu profesiju pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar bērniem un var laicīgi pamanīt un novērst bērnu tiesību pārkāpumus, piemēram, vardarbību pret bērnu.
Savukārt, lai nodrošinātu tiesību aizsardzību tiem cietušajiem bērniem, kuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam turpmāk būs tiesības bērnu pārmeklēt vai pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu, piemēram, lai aizsargātu bērnu no vainīgās personas draudiem.
Paredzēts izveidot arī nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kurā tiktu integrēta valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informācija par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad nepieciešami preventīvi pasākumi bērnu aizsardzībai.
Likumprojektā ietvertās normas pilnvērtīgāk nodrošinās bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām, jo īpaši bērniem no sociālā riska grupām un bērniem, kuri cieš no vardarbības, norāda likumprojekta autori.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka "noziedzīga ir smēķēšana bērna klātbūtnē. Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze un agrīns vēzis ir tikai daļa no slimībām, kas rodas bērnam no vecāku smēķēšanas viņa klātbūtnē. Šoreiz Saeimas komisiju neaizkustināja tabakas industrijas krokodila asaras, kas paģērēja, ka savā mājā vecāki drīkst apdūmot bērnu cik grib, jo tas ir viņu privātīpašums. Arī privātīpašumā nedrīkst bērnu sist, seksuāli izmantot, psiholoģiski vardarbīgi mocīt. Arī smēķēšana ir vardarbība pret bērnu. Nav lielāka noziedznieka par pieaugušo, kas palīdz bērniem iegādāties cigaretes. Veikalnieks, kas pārdod bērnam cigaretes vai lādzīgs onkolis, kas tās nopērk par puišeļa naudu un puišelim nodod- kā viens tā otrs ir noziedznieki, kas sodāmi ar cietu likuma bardzību - līdz pat administratīvam cietumsodam."
"Kāpēc tabakas industrija tik ļoti pretojās tieši šiem likuma labojumiem, kāpēc tika iesaistītas PR kompānijas, žurnālisti un veseli mediji, lai nepieļautu šādus likuma grozījumus, lai padarītu to par farsu? Kāpēc pret Veselības ministriju vēlās apmelojumu gūzma? Kāpēc ierēdņi no Labklājības un Tieslietu ministrijas asarām acīs cīnījās pret šiem likuma grozījumiem? Vienkārši - smēķēšana tiek mantota. Bērni, kas redz, ka vecāki smēķē, uzskata to par normu, un ar lielāko gadījumu skaitu paši kļūst par smēķētājiem. Tabakas dūmi ar nikotīnu rada atkarību, un šī bērnībā radītā dūmu atkarība liek bērnam kļūt par smēķētāju. Tabakas industrijai nav lielāku briesmu, ka Eiropā vecāki nesmēķēs savu bērnu klātbūtnē un tiks pārrauts apburtais loks - smēķēšanas netikuma nodošana no paaudzes paaudzē," atzīmē Apinis.
Latvijas Ārstu biedrības preidents tic, ka Latvijas iedzīvotāji sapratīs ziņu, ko viņiem dod likumdevējs - nekļūsim par savu bērnu slepkavām. Smēķētājs, kas to dara sava bērna klātbūtnē, raisa sava bērna slimību un saīsina viņa dzīvi. Latvija šodien izvēlējusies saviem bērniem veselīgāku dzīvi.
Rīga, 30.maijs, LETA.
Foto: Saeimas Kanceleja
