Slimnīcu biedrība: Pacientiem jau septembrī nāksies maksāt par pakalpojumiem, kurus būtu jāapmaksā valstij
Latvijas Slimnīcu biedrībai (LSB) nav skaidrs, kā tiks sadalīti šonedēļ veselības nozarei piešķirtie papildu 5,2 miljoni latu, tāpēc biedrības vadītājs joprojām prognozē, ka nepietiekamā finansējuma dēļ vairākās reģionālajās slimnīcās pacientiem jau septembrī būs jāmaksā par pakalpojumiem, kurus būtu jāapmaksā valstij.
"Daudzās slimnīcās apmaksu kvotas jeb limiti sāk beigties augusta beigās un septembrī, varbūt vēlāk, un tad, pēc Veselības ministrijas ierēdņu un ministres teiktā, šis pakalpojums būs jāsniedz par maksu," tā šodien žurnālistiem sacīja LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Aģentūrai LETA Kalējs pastāstīja, ka vissliktākā situācija ir Daugavpils slimnīcā, kā arī Ogrē un Ventspilī. Viņš sacīja, ka līgumi ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts finansējumu slimnīcām sagatavoti uz iepriekšējo gadu līgumu pamata, tomēr pacientu skaits ir mainījies un šogad visu ārstēšanai līdzekļu nepietiek. "To jau atzīst arī ierēdņi. Viņi to lieliski zina, bet norāda, ka pacientus, kurus atved neatliekamā palīdzība, vajadzētu šķirot un sūtīt ārā. Mēs zinām gadījumus, ka pacienti no uzņemšanas nodaļas tiek atraidīti un turpat pagalmā nomirst," aģentūrai LETA pauda Kalējs.
Viņš teica, ka pacientiem var nākties maksāt gan par neatliekamo palīdzību, gan konsultatīvo un ambulatoro palīdzību.
Balvu un Gulbenes Slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne skaidroja, ka pie šīs situācijas vainojams nevienlīdzīgais finansējuma sadalījums slimnīcām Latvijas teritorijā. Kā piemēru viņa minēja ambulatoro pakalpojumu finansējuma sadalījumu, norādot, ka Ogres rajonā vienam iedzīvotājam ir atvēlēti aptuveni desmit lati, bet citos reģionos pat 37 lati.
Vāne arī stāstīja, ka vairākās neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās tiek slēgti stāvi, jo neatliekamā palīdzība valstī tiek ierobežota. "Ja tu drīksti ārstēt 3000 pacientu, tad par 3001. tev vienkārši nemaksā neatkarīgi no tā, ka viņš ir jāārstē," viņa piebilda.
Situāciju varētu uzlabot šonedēļ veselības nozarei piešķirtais papildu finansējums 5,2 miljonu latu apmērā, tomēr vēl nav skaidrs, kādas summas tiks atvēlētas reģionālajām slimnīcām.
Veselības ministrija (VM) ziņojumā par papildus nepieciešamo finansējumu veselības aprūpes nozarei 2013.gadā atzīst, ka ir palielinājusies nepieciešamība pēc papildu finanšu līdzekļiem izmeklējumu apmaksai ambulatorā posmā, kā arī norāda, ka ārstniecības iestādes 2013.gada 1.pusgadā dienas stacionāru pakalpojumus sniegušas lielākā apjomā, nekā tika plānots.
Tāpēc no papildus piešķirtā finansējuma 1,04 miljonus latu paredzēts novirzīt dienas stacionāru sniegto pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, bet 1,8 miljonus latu - izmeklējumu nodrošināšanai 24 stundu laikā slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Kā ziņots, tikai septiņas Latvijas slimnīcas šā gada pirmajā pusgadā pilnībā iekļāvušās līgumos noteiktajā pacientu apjomā, liecina VM apkopotie dati.
Kopumā 14 slimnīcas, kas noslēgušas līgumu ar NVD par valsts apmaksātas veselības aprūpes sniegšanu, pārsniegušas līgumos noteikto pacientu skaitu un līdz ar to arī tām atvēlētos finanšu resursus.
VM iepriekš skaidrojusi, ka ir individuāli analizējusi situāciju katrā slimnīcā un pārstrādi daļā no tām pamato ar nepietiekamu pacientu "šķirošanu", kad pacienti, kuri varētu saņemt palīdzību ambulatori, tomēr tiek stacionēti un tādējādi rada sev un slimnīcai lielākus izdevumus.
Vienlaikus VM apzinājusi atsevišķu slimnīcu grupu, kurā nepieciešams veikt finanšu izlīdzināšanu pret iedzīvotāju skaitu, jo tā neatbilst situācijai. To tuvāko četru gadu laikā plānots veikt slimnīcās Jūrmalā, Ogrē, Tukumā, Kuldīgā, Madonā, Cēsīs un Dobelē. Šāda vienošanās esot panākta arī ar Latvijas Slimnīcu biedrību.
Līdz ar finanšu izlīdzināšanu šajās slimnīcās plānots 25% līdzekļu pieaugums.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Fotos GOVBA
