Slimnīcas prasīs pārskatīt līgumus; Circene sola papildu naudu vasarā
Valdības deklarācijā var izlasīt, ka Ministru kabinets apņemas panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, paplašinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību. Gan iepriekšējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš, gan arī pašreizējā ministre Ingrīda Circene ne reizi vien uzsvēruši, ka ārstēšanās stacionāros ir dārga un ka vairāk naudas ir jānovirza ambulatorajai aprūpei, lai pacientu neaizlaistu tik tālu, ka jāguļas slimnīcā. Taču slimnīcām nosūtītie līgumi rāda, ka vārdi nesaskan ar darbiem.
Tā, piemēram, Liepājas reģionālajai slimnīcai pacientu ārstēšanai ambulatori šogad piešķirs par 111 tūkstošiem mazāk nekā pērn, informē slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks. Savukārt Ziemeļkurzemes slimnīca saņems 109 tūkstošus latu mazāk. Kuldīgas slimnīcai ambulatorajiem medicīnas pakalpojumiem šogad ir paredzēts par 59 tūkstošiem latu mazāk. Tas nozīmē, ka pacientiem būs mazākas iespējas nekā līdz šim veikt izmeklējumus, vairāk būs jāmaksā no savas kabatas un jāgaida garākās rindās.
Ogres lokālās neatliekamās palīdzības slimnīcas vadītājs Dainis Širovs laikrakstam "Latvijas Avīze" sacīja, ka atsūtītais līgums ir nodots juristam, kurš to analizēs. "Šoreiz mēs apdomāsim pamatīgāk, kā rīkoties. Pagājušajā gadā Veselības norēķinu centrs slimnīcai nesamaksāja par 1600 pacientu ārstēšanu, tādējādi paliekot parādā gandrīz 200 tūkstošus latu. Šogad es vairs nevēlos pieļaut, ka šos pacientus ārstēsim par saviem līdzekļiem un grimsim arvien lielākos parādos," atzina D. Širovs.
Līgumā ir norādīts, ka slimnīcām nav tiesību pieņemt papildu maksājumus un prasīt no pacientiem vai trešajām personām samaksu par valsts garantēto medicīnisko palīdzību. Ja terapeitiskajā tarifā, kas ir 115 lati, medikamentiem un medicīnas precēm ir paredzēti tikai 12 lati jeb 2 lati dienā, jo slimnieks stacionārā vidēji ārstējas sešas dienas, tad ārstiem nav tiesību pieprasīt maksāt papildus par nepieciešamajiem medikamentiem. Tā slimnīcu vadītāji skaidro saņemto līgumu.
Arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis laikrakstam "Latvijas Avīze" sacīja, ka līgums nodots studēšanai juristam. Stacionāram esot par diviem miljoniem latu, bet ambulatorajai veselības aprūpei – par miljonu mazāk. Tā esot "sociālā spilvena" nauda, ko maznodrošinātajiem šogad vairs nepiešķir. Daugavpils slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis aģentūrai LETA sacījis, ka ar pašreizējo finansējumu maija beigās vai jūnija sākumā slimnīcai draud maksātnespēja, jo tā katru mēnesi strādājot ar aptuveni 100 000 latu lieliem zaudējumiem.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš informēja Saeimas deputātus, ka veselības aprūpes budžeta deficīts ir 123 miljoni latu. Ministre I. Circene sacīja, ka situācija nebūs tik dramatiska, kā stāsta slimnīcu vadītāji, jo viņai ir bijušas sarunas gan ar premjeru Valdi Dombrovski, gan finanšu ministru Andri Vilku par papildu līdzekļu piešķiršanu, kas varētu notikt jūnijā, kad tiktu grozīts valsts budžets. Taču slimnīcu vadītāji netic šādam mutiskam solījumam un lūgs NVC to ielikt līguma tekstā.
Foto: Stock.XCHNG
