Latvijā sasniegts zemākais dzimstības līmenis
Šobrīd sasniegts zemākais dzimstības līmenis, kāds Latvijā vēsturiski novērots - vidēji vienai sievietei dzimst 1,1 bērns.
Profesors Ekonomikas un vadības fakultātes statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs Pēteris Zvidriņš, runājot par satraucošo tautas izmiršanas problēmu, atgādina, ka vēl pirms 25 gadiem tā nebija: "80.gadu beigās dzimstība bija diezgan lielos plusos. Salīdzinājumam: 1986./1987.gadā dzimušo skaits bija 42 000, 2011. – 18 000." 90.gados situācija pavērsās uz slikto pusi – saruka dzimstība, palielinājās mirstība un mūža garums samazinājās. Tam bija pietiekami daudz iemeslu: spriedze sabiedrībā, bankas bankrotēja, haoss ekonomikā. Iedzīvotāju skaita kritumu ietekmēja arī Padomju armijas vīru un viņu ģimeņu aizbraukšana (vienā gadā vien 54 000).
"Šā gadsimta sākumā dzimstības rādītāji sāka kāpt, bet tad sākās krīze, un atkal – kritums. Nu esam atsviesti viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir novērots – vidēji uz vienu sievieti dzimst 1,1 bērns. Paaudžu nomaiņa noris vien 60% apjomā," brīdina P. Zvidriņš, piebilstot, ka cilvēku skaits sarūk ne tikai dabiskās atražošanās nepietiekamības, bet arī migrācijas dēļ. "Lielāko deficītu rada emigrācija. Tā ir kļuvusi par mūsu valsts galveno demogrāfisko, sociālo, ekonomisko un politisko problēmu," secina profesors.
Skarbus vārdus Latvijas valdībai par demogrāfijas problēmu nerisināšanu velta Starptautiskās migrācijas organizācijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. "Nepiekrītu tam, ka šajā jomā neko nevar darīt. To rāda skaitļi: Islandē (vienai sievietei vidēji dzimst 2,2 bērni), Īrijā (2,1), Norvēģijā (2,0). Pat Igaunijā šis rādītājs ir 1,6. Šīs valstis ļoti atbildīgi un mērķtiecīgi risina minētās problēmas. Piemēram, Igaunijas valdība ik gadus iegulda lielas summas, lai atbalstītu ģimenes: visiem ir pieejams bērnudārzs, visiem skolēniem ir brīvpusdienas, māmiņu algām griesti nav noteikti, bērnu pabalsti ir cilvēka cienīgi. Mēs ar savu nodokļu sistēmu esam izmanījušies sodīt jaunās ģimenes – it īpaši tās, kurās ir trīs četri un vairāk bērnu. Mums tikai liek paciesties – kad būšot lieka nauda, tad arī ko došot. Nedrīkst gaidīt ne mirkli, arī taupīt nedrīkst, citādi būs par vēlu," sašutis ir I. Mežs. Viņa aprēķini rāda - ja valdība neko nedarīs šajā lietā, Latvijas iedzīvotāju skaits pēc četrām paaudzēm būs labi ja 0,5 miljoni, raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Ilmārs Mežs/ Foto: LETA
