Saeimas deputātu aptauja: valsts atbalsts C hepatīta ārstēšanai ir nepietiekams
Lielākā daļa aptaujāto deputātu pauž nostāju, ka tā ir viena no prioritātēm, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot jauno valsts budžetu. Citi pauž nostāju, ka pieaugot līdzekļu apjomam, jānovirza finansējums ar C hepatītu inficēto pacientu ārstēšanai.
Spilgtākie citāti no aptaujas:
Elīna Siliņa (Neatkarīgs deputāts): "Atbalsts noteikti nav pietiekošs, īpaši smago C hepatīta genotipu saslimšanas gadījumos, kuros valsts apmaksātā medikamenta efektivitāte ir tikai 10%. Caur veselības apakškomisiju septembrī atkal skatīsim VesMin [Veselības Ministrija] atbildes uz mūsu iepriekš uzdotajiem jautājumiem šajā sakarā, lai jau definētu konkrētākus uzdevumus. Papildus, uzskatu, ka liela problēma ir preventīvajos pasākumos un sabiedrības neinformētībā, kas ir novedusi pie totālas neizvairīšanās no inficēšanās riskiem."
Dana Reizniece-Ozola ("Zaļo un Zemnieku savienība"): "Straujā C hepatīta izplatīšanās liecina, ka valsts kompensējuma apmērs 75% ir par mazu. Situācija ir uzlabojusies, ja salīdzinām ar 2009.gadu, kad valsts spēja kompensēt tikai 50%, tomēr pacienta ikmēneša izmaksas ir pārāk lielas, ja ņem vērā, ka ārstēšanās vidēji mēnesī joprojām izmaksā ap 250 ls."
Ingrīda Circene ("Vienotība"): "Es piekrītu, ka finansējums C hepatīta medikamentiem ir nepietiekams, tāpat kā visai nozarei. VM rada iespēju pagājušajā gadā paaugstināt finansējumu no 50 līdz 75%, un ja pieaugs līdzekļu apjoms veselības aprūpei, noteikti novirzīsim finansējumu arī ar C hepatītu inficētajiem pacientiem."
Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta veiktajiem aprēķiniem, lai pacientiem ar hronisku C vīrushepatītu varētu palielināt valsts atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanai no 75% līdz 100%,, nepieciešamais papildu finansējums ir ne mazāks kā LVL 940 000 gadā.
"Mēs aptauju veicām ar mērķi noskaidrot, ko patiesībā domā lēmuma pieņēmēji mūsu valstī un kā viņu teiktais saskan ar viņu darbiem. No atbildēm redzam, ka joprojām tiek runāts par to, ka kompensācijas apjoms C hepatīta ārstēšanai ir par mazu, tagad gaidām reālus darbus," savu nostāju pauž Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote.
Arī nozares eksperti pauduši nostāju, ka 21% ar C hepatītu inficēto skaita pieaugums gada laikā ir ārkārtīgi liels Latvijas mērogam, tāpēc nepieciešama tūlītēja augstāko valsts amatpersonu iesaistīšanās. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ar C hepatītu inficēto personu īpatsvars Latvijā varētu sasniegt aptuveni 2 procentus. Vairumā Eiropas valstīs šis rādītājs ir no 0,5 līdz 2 procenti. Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kurā ārstēšanās ar C hepatītu netiek pilnībā apmaksāta no valsts.
Aptaujas jautājumi tika izsūtīti visiem deputātiem, kuri ir izveidojuši profilu interneta vietnē gudrasgalvas.lv. Kopumā tika saņemta 41 atbilde. Aptauja tika veikta laika posmā no 21 maija līdz 6 augustam.
Informāciju sagatavoja Ieva Galuza, Hepatīta biedrības pārstāve
Publicitātes foto
