Rosina saīsināt slimības lapu ilgumu, ko vienpersoniski var izsniegt ģimenes ārsts
Kā aģentūrai LETA pastāstīja darba grupas vadītājs, VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis, pēc 30 dienām pacientam būtu jāsaņem konsultācija no speciālista vai cita ģimenes ārsta. Tāpat plānots noteikt, ka ārsta palīgs ir tiesīgs izsniegt slimības lapu ne ilgāk kā uz desmit dienām. Šādus grozījumus normatīvajos aktos paredzēts sagatavot tuvākajā laikā.
Patlaban normatīvie akti nosaka, ka ārstējošajam ārstam vai ārsta palīgam ir pienākums nosūtīt darbnespējīgo personu pie cita ārsta, ja darbnespēja ilgst 45 dienas un ārstējošais ārsts vai ārsta palīgs šajā periodā nav konsultējies ar citu ārstu.
VM Veselības aprūpes departamenta direktors akcentēja, ka darba grupas mērķis bija rast risinājumu nepamatotu darba nespējas lapu izsniegšanas problēmai, vienlaikus nenodarot pāri cilvēkiem, kas maksājuši nodokļus un kuriem nepieciešams atbalsts slimības laikā.
Darba grupa arī izvērtēja iespēju sasaistīt ar diagnozēm, taču ir nepieciešams ilgāks laiks, lai to izskatītu, tāpēc ierēdņi un speciālisti turpinās pie tā strādāt, norādīja Miķītis. Viņš skaidroja, ka patlaban nekur nav stingri atrunāts, cik ilgi ar kuru slimību darba nespējas lapa tiek uzskatīta par saprotamu un pamatotu. Plānots turpināt darbu pie tā, lai darba nespējas lapu ilgumu varētu saistīt vienlaikus gan ar diagnozēm, gan ārstēšanas pasākumiem, gan pacienta stāvokli, uzsvēra darba grupas vadītājs. Viņš piebilda, ka speciālisti un ierēdņi strādās, lai novestu līdz normatīvam dokumentam šo ieceri un paredzētu iespēju ārstam pamatot, kāpēc konkrētajām pacientam darba nespējas lapa ir garāka, nekā vidēji pieņemts.
Vēl viens no darba grupas priekšlikumiem ir uzlabot Veselības inspekcijas kapacitāti, kas ļautu labāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanu. Pēc darba grupas pārstāvju domām, Labklājības ministrijai ir jāizvērtē iespēja palielināt periodu, par kuru tiek izmaksāts slima bērna kopšanas pabalsts, ja bērns ir invalīds un vecāks par 14 gadiem.
Kā ziņots, pagājušajā gadā slimības pabalstiem tika izlietots vairāk līdzekļu nekā bezdarbnieku pabalstiem - 2011.gadā izdevumi bezdarbnieku pabalstiem bija 43,7 miljoni latu, bet slimības pabalsta izmaksai bija nepieciešami 53,3 miljoni latu, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.
Šogad plānots ietaupīt trīs miljonus latu slimības pabalstos ar pārejošas darbnespējas regulējošo normatīvo aktu un darbnespējas lapu izsniegšanas procesa pārskatīšanu, pilnveidojot kontroli pār slimības lapu izsniegšanu.
Rīga, 12.apr., LETA.
Foto: Fotolia
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 Jau kuro reizi pierādās tas, ka jānoverdzina cilvēks tik daudz, cik spēka, jo vai tad slims cilvēks nevar strādāt vai? -
23.11.2017 14:20 Jo tālāk, jo trakāk. Gaidīsim, kādus pārsteigumus sagādās turpmāk. Kāpēc nevar atstāt visu kā ir un veikt tikai nelielus uzlabojumus vai tiešām tie, kas agrāk pieņēmuši lēmumus tik tiešām nav neko sapratuši, ka viss tik krasi jāmaina? -
23.11.2017 14:20 Kā ta tas nu tagad būs- ja cilvēks slimo, tad slimo un ģimenes ārsts taču arī tomēr kometenta persona, kurai var uzticēt noteikt to, cik ulgi pacientam jāarstējas. Vai tagad pēkšņi cilvēki sākuši mazāku laika sprīdi slimot, ka jāsamazina? -
06.06.2017 14:57 Jau kuro reizi pierādās tas, ka jānoverdzina cilvēks tik daudz, cik spēka, jo vai tad slims cilvēks nevar strādāt vai?
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
