Rīga - jaunākā tendence Eiropas skaistuma operāciju modē
Par mērķtiecīgu medicīnas tūristu pievilināšanu Latvijas veselības aprūpes profesionāļi aktīvi sāka diskutēt aptuveni pirms diviem trīs gadiem. Astoņi šīs nozares uzņēmumi šim mērķim dibināja kopuzņēmumu Medicīnas tūrisma centrs, kas strādā ar zīmolu Baltic Care un saņēmis arī finansiālu atbalstu no valsts. Tam sekoja pirmie pacienti, dažas jūsmīgas atsauksmes sociālajos medijos, publikācijas tādos prestižos izdevumos kā laikraksts The Times vai žurnāla Time interneta vietne, un tagad mediķi, jo sevišķi plastiskie ķirurgi, var priecāties par arvien augošu ārvalstu pacientu pieplūdumu.
"Manuprāt, ņemot vērā Latvijas mediķu kvalifikāciju un pieejamo aprīkojumu, Latvijai ir labas izredzes kļūt par veselības tūrisma reģionālo centru," uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. "Tā ir perspektīva nozare, kurā jau šobrīd aktīvi darbojas vairāki Latvijas uzņēmēji – klīnikas, ārsti, sanatorijas." Latvijas popularizēšanai starptautisko pacientu vidē aģentūra sadarbojas ar ārstiem, arī šogad notikušas vairākas tirdzniecības misijas Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā.
Plastiskais ķirurgs Jānis Zaržeckis uz laikraksta "Lietišķā Diena" telefona zvanu atbild, sēdēdams pie savas lidmašīnas stūres. Izmest kādu loku viņš mēdz teju ikreiz, kad starp pacientu pieņemšanām, operācijām un ārvalstu braucieniem sanāk laika. Brauciens sava ārsta lidmašīnā ir arī kā bonuss daudziem J. Zaržecka ārvalstu pacientiem, kurus viņa klīnikā aprūpē un lolo, cik spēj, jo tieši labās atsauksmes un ieteikumi ir galvenais, kā atvilināt arvien vairāk un vairāk "smukuma operāciju" tīkotāju. Tā esot pavisam cita lieta, ja pacients iepriekš jau ticies ar savu ārstu vaigu vaigā un viņam ir daudzkārt lielāka drošības sajūta par pakalpojumu, ko tas saņems Latvijā.
Ar laikrakstu "Lietišķā Diena" ķirurgs tiekas īsi pirms savas pirmās mērķtiecīgās "viesizrādes" Šveicē. J. Zaržeckis cer, ka drīzumā uz viņa operāciju galda nonāks ne tikai viesi no Lielbritānijas, kādu šobrīd ir vairums, bet arī šveicieši. Kopš ir internets, robežas pamazām nobrūk. Ja agrāk bija tādi mīti, ka, piemēram, pulksteņi jāpērk Šveicē, vīns – Francijā, tad tagad viss pasaulē kļūst globāls. To var redzēt arī kosmētiskajā ķirurģijā – sienas nobrūk, internets tās nojauc. Cilvēki uzzina par iespējām, un tas iet tikai plašumā," skaidro J. Zaržeckis. Viņa tālākais pacients bijis no Austrālijas.
Pirmie soļi šajā medicīnas tūrisma jomā Latvijas ārstiem nav bijuši vienkārši. "Kad es pirmo reizi aizbraucu uz Londonu, bija pieteikusies tikai viena paciente. Sākums ir ļoti grūts, jo salauzt ledu ir bezgala sarežģīti, bet tagad tas ir izdarīts." Tas ir sarežģīti arī tādēļ, ka aiz savas valsts robežām ārstam viss ir jāsāk no sākuma.
Arī plastiskais ķirurgs Pēteris Laucis, kas vada šīs nozares speciālistu asociāciju, atzīst, ka pirms vairākiem gadiem klientu skaits samazinājies vairākas reizes. Cenu regulācija nelīdzēja, jo "pacienti jau iet nevis pie tā, kas piedāvā labāko cenu, bet gan pie konkrēta ārsta", viņš stāsta. Ārsts gan nav sajūsmā par medicīnas tūrismu, jo ar to saistās noteikti riski. "Tas nav tas pats, kas aiziet pie friziera vai manikīra. Tad, ja kaut kas nepatīk, var aiziet pie cita meistara, bet ar operācijām saistās daudz nopietnāki riski." Turklāt ārstam ir nepieciešams sekot līdzi savu pacientu stāvoklim arī pēc operācijas, kas ir teju neiespējami tādā gadījumā, ja klients devies mājup uz kādu citu valsti. Neskatoties uz to, ir iespējami tādi organizācijas modeļi, kuros medicīnas tūrisms varētu vērsties plašumā, piemēram, tad, ja notiktu sadarbība ar kādu no klīnikām, teiksim, Lielbritānijā, kur pacienti tiktu apsekoti pēc operācijas Latvijā. Pēc kosmētiskajām operācijām sadzīšanas process var turpināties vienu līdz trīs mēnešus, skaidro speciālists. Tādēļ pacientus izoperēt un palaist mājās ir liels risks.
Lai gan P. Laucis necenšas īpaši piesaistīt ārvalstu klientus, tomēr ik pa laikam arī viņa praksē nākas ar tiem sastapties. Tas gan visbiežāk notiek tad, ja šiem cilvēkiem ir kādi paziņas, kas iepriekš bijuši ārsta klienti. Cita tendence ir tāda, ka ievērojama daļa pacientu ir latvieši, kas dzīvo ārvalstīs un uz Latviju dodas gan apmeklēt draugus un radus, gan ārstus, stāsta P. Laucis. Lai gan viņus par ārzemniekiem nevar nosaukt, tomēr šajā gadījumā valstij neapšaubāmi ir ieguvums, jo šie emigrējušie tautieši uz mājām brauc ārstēties, tam tērējot citās valstīs sapelnīto naudu.
Tomēr arī P. Laucis savā ziņā nodarbojas ar medicīnas tūrismu – viņš regulāri dodas uz Norvēģiju, kur konsultē un operē pacientus vienā no slimnīcām. Viņš šajā valstī iepriekš strādājis un dzīvojis, un turpina tur darboties, jo, kā jau daudzviet, arī tur trūkst augsti kvalificētu speciālistu, norāda laikraksts "Lietišķā Diena".
Lai gan no kosmētiskās ķirurģijas speciālistiem visaktīvāk starptautiskajā arēnā darbojas J. Zaržeckis, viņš nav vienīgais, kas pacientu lielās staigāšanas rezultātā plūc augļus. Apvienībā Baltic Care ietilpst arī ķirurga Jāņa Ģīļa privātklīnika, kurā jau aptuveni pusi visu klientu veido ārvalstu iedzīvotāji, viņš iepriekš sacījis medijiem.
Tomēr Baltic Care jeb Medicīnas tūrisma centra valdes loceklis Māris Rēvalds atzīst, ka mērķis, ar kādu uzņēmums tika veidots, īstenojies tikai daļēji. Sākotnēji veselības aprūpes uzņēmēji cerēja, ka Baltic Care kļūs par komunikācijas kanālu, sava veida tiltu, pa kuru pacienti nonāks pie konkrētā ārsta vai klīnikas. Tādēļ tam Londonā arī izveidota pārstāvniecība. Izrādījies, ka "ceļojošie pacienti" daudz labprātāk sazinās ar konkrēto klīniku vai ārstu pa tiešo. Tiesa gan, korporatīvie klienti, piemēram, medicīnas tūrisma aģentūras, izmanto šo uzņēmumu. Tādējādi pašlaik Baltic Care kalpo kā mārketinga instruments, jo skaidrs, ka ērtāk un lētāk medicīnas nozarē strādājošajiem ir veicināt savu atpazīstamību kopā, nekā katram atsevišķi.
M. Rēvalds uzsver, ka medicīnas tūristu piesaiste norit paralēli katrā no veselības aprūpes uzņēmumiem, kas izvēlējušies strādāt šādā virzienā. Piemēram, M. Rēvalda vadītais Veselības centrs 4 noslēdzis līgumus ar medicīnas tūrisma aģentūrām no Gruzijas, Lielbritānijas un Krievijas. Lai gan ārvalstu pacientu skaits joprojām nav liels, tomēr tas arvien aug, turklāt straujākais pieaugums vērojams tieši šī gada otrajā pusē. "Tagad ledus ir izkustējies," secina uzņēmējs.
Svarīgs jautājums ārvalstu pacientu piesaistē ir cenu politika: atsevišķos uzņēmumos aizrobežu viesiem tiek noteikta augstāka pakalpojumu cena nekā vietējiem klientiem. "Pacienti ir gudri, viņi to uzzinās. Mēs domājam par ilgtermiņa attiecībām, nevis īslaicīgu ieguvumu," laikrakstam "Lietišķā Diena" teic M. Rēvalds. "Tajā pašā laikā cenas nedrīkst būt arī pārāk zemas, jo tad pacientiem rodas nepamatotas šaubas par pakalpojuma kvalitāti. Daudzās jomās mums joprojām cenu atšķirība ir ļoti liela."
Tomēr, ja operācijas Latvijā nemaz tik lētas nesanāk, tieši kvalitāte varētu kļūt par vietējo ārstu lielāko trumpi. "Man ir ārkārtīgi laba komanda, mēs ārkārtīgi rūpējamies par tiem, kas šurp brauc: mēs viņus sagaidām lidostā, vedam uz izmeklējumiem, analīzēm, atkārtotu konsultāciju, uz klīniku, kur notiek operācija. Pēc tam rūpējamies, lai pēcoperācijas periodā viņi paliktu labā vietā – viesnīcā vai arī kādā no Lauku ceļotāja viesu mājām. Viņiem ir 24 stundu atbalsts, viņi var zvanīt jebkurā diennakts laikā, piemēram, ja ir apmaldījušies Rīgā. Tas viņiem rada drošības sajūtu. Es arī cenšos vasarā viņus pavizināt ar laivu pa Rīgas kanālu vai izlidot ar lidmašīnu virs Rīgas vai Siguldas. Par to mēs neprasām atsevišķu samaksu. Kad viņi aizbrauc mājās, tad stāsta, ka nopirkuši ekonomiskās Ryanair aviobiļetes un dabūjuši pirmās klases pakalpojumu," skaidro J. Zaržeckis. "Redzot, ka cena ir laba, viņi taisa divas vai pat trīs operācijas un rezultātā atstāj daudz naudas gan klīnikā, gan naktsmītnē." Pēc ķirurga aprēķiniem, katrs viņa pacients vidēji Latvijā atstāj 4–5 tūkstošus latu, proti, par medicīniskajām procedūrām, naktsmītnēm, pārtiku utt.
Pēc šāda servisa saņemšanas uz Latviju brauc pacientu radi un draugi, jo paziņas ieteikums darbojas daudz labāk nekā reklāma internetā. Konkurence ar citām valstīm gan joprojām ir ļoti sīva: "Mēs šajā lietā esam iesācēji, bet ungāri, poļi, čehi teju vai ar to vien tikai nodarbojas, tur klīnikās vietējo gandrīz nav. Mēs esam vēlu attapušies," laikrakstam stāsta ķirurgs un piebilst, ka citi Latvijas ārsti uzskata došanos uz ārzemēm tikai viena pacienta dēļ par kaut ko, kas ir zem viņu pašcieņas. "Bet, ja tu nebrauksi viena pacienta dēļ, tad nebūs arī desmitā."
