Rēvalds: VM rosinātās izmaiņas tarifos var izraisīt radioloģijas pakalpojumu pieejamības samazināšanos
Ierosinātās izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu tarifos, ko paredz Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības grozījumu projekts, izraisīs kritisku atalgojuma samazināšanos diagnostiskās radioloģijas pakalpojumus nodrošinošajiem ārstiem un radiologu asistentiem, uzskata Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds:
Tas novedīšot pie tā, ka no 1.aprīļa daudzi ultrasonogrāfijas un radioloģijas pakalpojumi, ko apmaksāja valsts, iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami. Par šiem pakalpojumiem iedzīvotājiem turpmāk nāksies maksāt pašiem vai gaidīt vēl garākās rindās, bažījās Rēvalds.
Nozarē ilgstoši valsts ir noteikusi zemus tarifus, un jau patlaban ir novērojams salīdzinoši liels speciālistu trūkums, kas būtu gatavi sniegt, piemēram, valsts nodrošinātos ultrasonogrāfijas pakalpojumus. Vēl lielāka tarifa samazināšana novedīs pie tā, ka vairs nebūs speciālistu, kuri būs gatavi par tik zemu samaksu vispār turpināt sniegt diagnostiskās radioloģijas pakalpojumus.
Tādējādi pacienti ultrasonogrāfijas un citas diagnostiskās radioloģijas procedūras būs spiesti pilnībā apmaksāt paši. Līdzīga situācija, nepareizi izstrādātu tarifu dēļ, Latvijā ir bijusi jau vairākkārt, piemēram, ginekoloģijas un bērnu zobārstniecības jomā, kur zemo tarifu dēļ valsts apmaksātie pakalpojumi pacientiem ilgstoši būtībā nebija pieejami.
Situācijas nopietnību apliecina arī radiologu, radiologu asistentu un ultrasonogrāfu kopsapulcēs veiktās aptaujas pērnā gada nogalē, atzīmēja Rēvalds, klāstot, ka 97% radiologu un ultrasonogrāfijas speciālistu, kā arī 90% radiologu asistentu nav gatavi strādāt par jaunajā tarifu projektā norādīto atalgojumu. Savukārt 80% radiologu un ultrasonogrāfijas speciālistu, kā arī 59% radiologu asistentu ir gatavi pilnībā atteikties no valsts apmaksāto radioloģisko pakalpojumu sniegšanas.
Kā apgalvoja Rēvalds, situācija ir kritiska, un kārtējo reizi var atkārtoties situācija, kad valsts nespēj nodrošināt garantētos veselības aprūpes pakalpojumus, jo ar tik zemu atalgojumu nav iespējams piesaistīt kvalificētus speciālistus.
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka neapdomīga valsts pakalpojumu tarifu aprēķināšana veicina vietējo medicīnas speciālistu došanos strādāt uz Vāciju, Zviedriju, Norvēģiju un citām Eiropas valstīm. Vērā ņemams ir arī tas, ka par radiologu kļūst tikai pēc 11 līdz 12 gadu ilga mācību perioda, un jaunajiem speciālistiem nav motivācijas strādāt zemi atalgotu darbu, ja turpat kaimiņvalstīs ir iespējams saņemt vairākas reizes lielāku atalgojumu par to pašu pienākumu veikšanu, akcentēja Rēvalds.
"Nozares pārstāvji ir atzinuši, ka tarifu aprēķināšanā ir pieļauta kļūda. VADDA speciālisti nebija pieaicināti tarifu metodoloģijas izstrādē, tāpēc pagaidām vēl ir grūti pateikt, kur tieši tā ir ieviesusies. Iespējams, ka kļūdas cēlonis ir maldīgais priekšstats, ka ārsta darba alga tiek rēķināta tikai no tarifa algas daļas. Ņemot vērā ilgstoši zemos tarifus, lielākā daļa ārstniecības iestāžu algu aprēķina no tarifa kopējās summas, tajā skaitā arī no pacienta iemaksas un amortizācijas sadaļas," sacīja Rēvalds.
Veselības ministrija (VM) piedāvā izstrādāt kompensējošu mehānismu, kas, iespējams, ļautu daļēji novērst ārstu atalgojuma samazināšanos. Taču VADDA uzskata, ka šāda jauna papildu mehānisma izstrāde ir neefektīvas valsts resursu izmantošanas piemērs. Proti, tādējādi tiek radīts jauns birokrātisks mehānisms, lai mazinātu cita kļūdaina lēmuma sekas.
"Daudz vienkāršāk un efektīvāk ir pieņemt atbilstošus tarifus, kas neprasa papildu kompensējošu mehānismu izstrādi. Turklāt pastāv risks, ka, veidojot jaunu algu krituma kompensācijas mehānismu, atkal var tikt pieļautas kļūdas, ja to izstrādās šaurā lokā, neiesaistot nozares pārstāvjus. Publiskajā telpā jau ir izskanējis viedoklis, ka šāds algu kritumu kompensējošs mehānisms varētu nebūt pieejams visiem, bet tikai noteiktām veselības aprūpes iestādēm, kas būtu uzskatāms par diskrimināciju," skaidroja Rēvalds.
Veselības aprūpēs nozares pārstāvji tāpat kategoriski noraida ieceri pazemināt diagnostikas pakalpojumu kvalitātes līmeni, ko paredz ierosinājums noteikt valsts apmaksātus izmeklējumus ar 64 slāņu datortomogrāfu tikai universitātes slimnīcām. Līdz ar to reģionālās slimnīcas, poliklīnikas un citas veselības aprūpes iestādes, kas iepriekšējos gados ir investējušas modernāka aprīkojuma iegādē, lai labāk spētu diagnosticēt pacientu saslimšanas, cietīs zaudējumus un būs spiestas dotēt izmeklējumus.
Pasaulē vadošie medicīnas aprīkojuma ražotāji pakāpeniski sašaurina un atsakās no 16 slāņu datortomogrāfu ražošanas, aizstājot tos ar 64 un vairāk slāņu datortomogrāfijas ierīcēm, norādīja Rēvalds. Jaunais tarifu projekts tādējādi būtiski kavēs novecojušo iekārtu nomaiņu pret mūsdienīgākām, kas ļauj ātrāk un precīzāk diagnosticēt patoloģiju, ātrāk uzsākt ārstēšanu, samazina pacienta saņemto starojuma devu un palielina drošību.
"Jāatzīst, ka ministrija iepriekš jau ir ieklausījusies atsevišķos veselības aprūpes nozares pārstāvju priekšlikumos un ir ieplānojusi paaugstināt rentgena izmeklējumu, magnētiskās rezonanses izmeklējumu un atsevišķu ārstu konsultāciju un manipulāciju tarifus. Tāpēc ceram, ka arī datortomogrāfijas un ultrasonogrāfijas tarifu jautājumā tiks ņemti vērā mediķu un citu vadošo nozares ekspertu ieteikumi," uzsvēra Rēvalds.
Lai samazinātu neatbilstošu diagnostisko izmeklēšanas veidu piemērošanu, VADDA uzskata par lietderīgu VM sadarbībā ar Latvijas Radiologu asociāciju izstrādāt vadlīnijas datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses pielietošanai.
Tāpat biedrība ierosina kopīgi pārrēķināt strīdīgos tarifus un apstiprināšanai MK virzīt tikai tās noteikumu sadaļas, par kurām sabiedriskajā apspriedē bija panākta vienprātība.
Kā ziņots, lai radioloģisko iekārtu amortizācijas samazinājuma rezultātā neciestu radiologu un viņu asistentu algas, VM ir gatava ieviest kompensējošu mehānismu.
Tāpat VM iepriekš bija iecerējusi ārstniecības iestādēm vairs nemaksāt lielāku amortizācijas piemaksas daļu par dārgāku radioloģisko izmeklējumu iekārtu izmantošanu, šādi ietaupot aptuveni vienu miljonu eiro gadā. Tas radīja bažas, ka samazinot amortizācijas maksājumu par radioloģisko iekārtu izmantošanu, darba devējs radiologiem un viņu asistentiem varētu samazināt atalgojumu.
LETA
2017.gada 14.februārī
