Raidījums: līgums par ātrās palīdzības automašīnu nomu izrādījies krietni vērtīgāks, nekā publiski teikts

RSTA ieguva iespēju sniegt pakalpojumus 21,6 miljonu latu vērtībā nevis piecu gadu periodā, bet aptuveni trīs gadu laikā.

Kā atgādina raidījums, NMPD un Adigjozala Mamedova vadītās RSTA darījumu 2010.gadā pavadīja virkne skandālu. Šī firma jau gadiem bija apkalpojusi NMPD, nodrošinot mediķus ar mašīnām un to vadītājiem. Par pakalpojumiem notika konkurss, cerot slēgt 31 miljona latu līgumu uz pieciem gadiem. Viena no prasībām - 65 jau esošas automašīnas, kas aprīkotas mediķu vajadzībām. Konkursā pieteicās tikai viens pretendents.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzina, ka šādas prasības iekļaušana konkursā uz daudziem gadiem var ierobežot konkurenci un radīt iespēju neefektīvi izmantot valsts līdzekļus.

RSTA konkursā uzvarēja, tomēr skandāla rezultātā līguma maksimālā summa tika noteikta 21,6 miljonu latu apmērā uz pieciem gadiem.

Brīdī, kad jaunā ilgtermiņa līguma noslēgšana draudēja aizķerties, RSTA pārstāvji solīja mediķiem mašīnas vairs neiznomāt vai arī darīt to par ļoti augstu cenu. Līgumu tomēr noslēdza, bet amatpersonas no atbildības izvairās joprojām.

NMPD vadītājs Armands Ploriņš pagājušajā nedēļā LTV raidījumā "Sastrēgumstunda" apgalvoja: "Es nebiju pie līguma slēgšanas, mans paraksts tur nav apakšā. Un es pat nebiju pie dienesta vadīšanas, kad tas līgums tika slēgts. Es nekādā gadījumā tas nebiju."

Tomēr "De facto" rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka Ploriņš līguma parakstīšanas brīdī no Veselības ministrijas jau bija prom un vadīja NMPD. Un tieši viņam kā NMPD vadītājam bija jānodrošina līguma noslēgšana ar RSTA. Fiziski dokumentu parakstīja viņa kolēģe.

Tagad, vairāk nekā pusotru gadu pēc darījuma, var pārliecināties, ka RSTA tas bijis ļoti izdevīgs. Aptuveni 90% no firmas apgrozījuma veido līgums ar NMPD. 2010.gada pārskats rāda, ka uz 5 122 057 latu apgrozījumu izdevies iegūt 1 916 246 latu peļņu. Firmas pārstāvji pieļauj - lai gan 2011.gadā peļņa no aptuveni sešu miljonu apgrozījuma vairs nebūšot 40%, bet arī šoreiz tā būšot laba.

RSTA aizvadītais gads atnesis vēl kādu ārkārtīgi izdevīgu darījumu. Firma iegādājās zemi, kuru tā nomāja no Rīgas domes un uz kuras tā nesen uzcēla savu biroju ēku un apkopes servisu. Izdevīgums slēpjas faktā, ka 11 000 kvadrātmetru lielais zemesgabals Duntes ielā viņiem izmaksāja vien 158 700 latus, lai gan tā kadastrālā vērtība bija divarpus reižu lielāka - 425 657 latu.

RSTA valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Villers skaidro, ka viņu peļņu nodrošinājusi efektīva uzņēmējdarbība. Viņš arī neslēpj, ka 2010.gadā viņi vairākus mēnešus valstij piegādājuši pakalpojumus par "stipri labām cenām".

Firmas pārstāvis ir pārliecināts, ka valstij šis piecu gadu līgums tomēr nav izdevīgs. Tikai RSTA piedāvā nevis līgumu lauzt, bet gan vēlreiz pārslēgt ar viņiem, un vismaz uz septiņiem gadiem. Par savām pozīcijām viņi ir pārliecināti, jo uzskata, ka valsts pusei citu alternatīvu nav.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) uzskata, ka līgums patiešām "nav adekvāts", tomēr iespējas to lauzt vairs nemeklēs: "Tas ir noslēgts un tas turpinās."

NMPD Rīgas reģionālā centra vadības pārstāves Ieviņas Alkas teiktais apliecina, ka jau nākamā gada nogalē līgumam ar RSTA atvēlētie 21,6 miljoni varētu būt beigušies. Tas liek secināt, ka savulaik amatpersonu paziņojumi par līguma summas samazināšanu par desmit miljoniem latu bijis vien māņu gājiens, jo vienlaikus ar līguma summu samazinājies arī tā faktiskais darbības laiks aptuveni par pusotru, diviem gadiem.

NMPD panāca, ka RSTA apkalpo krietni lielāku reģionu nekā tas bija līguma slēgšanas brīdī, līdz ar to arī norēķini ar šo firmu ir lielāki. Matemātiski aprēķini liecina, ka, šādam līgumam turpinoties piecus gadus, tā kopējā summa pārsniegtu 30 miljonus latu.

Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka jau pašlaik valstij jāsāk rīkoties, lai brīdī, kad beidzas esošais līgums, RSTA vairs nav iespēju diktēt noteikumus valstij. Veselības ministrijā sola, ka jau nākamajā mēnesī sanāks darba grupa, lai analizētu situāciju un domātu par risinājumiem savlaicīgi. Tiesa gan, Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš nešaubās par to amatpersonu kompetenci, kas rīkoja iepriekšējo konkursu. Veselības ministrija sola kontrolēt nolikumu un konkursa prasības.

Lai konkursi noritētu bez liekas steigas un pēc skaidras procedūras, lēmumam par to, ko un kā darīt, vajadzētu būt pieņemtam līdz šā gada beigām. 

Rīga, 22.janv., LETA. 
Foto: Pilseta24.lv

Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā sižetā.