Pulcēšanās vienkopus: ko par to domā psihologi?
Psihologiem nesen bija vēlme noskaidrot, kas piesaista atsevišķus indivīdus vietām, kur vienkopus pulcējas daudz cilvēku. Sentendrjūsa, Saseksas, Līdsas Universitātes darbinieki izpētīja to cilvēku emocionālo stāvokli, kas nesen bija viesojušies vietās, kur vienkopus pulcējās liels cilvēku pūlis. Raksta Medical News Today.
Zinātnieki balstījās uz novērojumu, ka lielākajai daļai cilvēku, atrodoties pūlī, rodas stresa sajūta. Patiesībā, atrašanās pūlī atsevišķiem indivīdiem, šķiet, patiesi priecīgs notikums. Novērojumiem izvēlējās open-air pulcēšanās vietu "Big Beach Boutique", kas notika Brajtonā. Šajā pasākumā piedalījās apmēram 250 000 cilvēku (divi cilvēki uz katra kvadrātmetra). Pētnieki aptaujāja 47 open-air pasākuma apmeklētājus.
Par otru novērošanas vietu izraudzījās vietu, kur pilsētnieki streikoja pret veselības aprūpes sistēmas izmaiņām Lielbritānijā. Pasākumā piedalījās apmēram 7 tūkstoši dalībnieku (cilvēks uz katra 0.3 kvadrātmetra). Pētījumā iesaistījās 112 brīvprātīgie.
Aptaujas laikā bija nepieciešams noskaidrot, cilvēku sajūtas, atrodoties pūlī - kāda bija viņu sociālā identifikācija ar apkārtējiem. Pētnieki vēlējās uzzināt, vai pulcēšanās vietā radās pozitīvas sajūtas. Jo vairāk cilvēki izjuta sevi kā pūļa sastāvdaļu, jo retāk viņi žēlojās par nospiedošu sajūtu. Iespējams, ka pulcēšanās vietā cilvēkus piesaistīja tieši pats pūlis.
Katram cilvēkam ir nepieciešama personiskā telpa. Tomēr personībai ir vairākas identitātes, kas balstās uz grupu, kurai viņš pieder. Turklāt, tās nozīmīgums mainās atkarībā no sociālā konteksta. Kad cilvēki no pūļa atšķiras ar kopīgu sociālo identitāti, indivīds vairs neuztver to kā iejaukšanos personiskajā telpā. Šajā gadījumā pūlis kļūst par daļu no viņa paša.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Ellen Munro
