Pret ērču encefalītu vakcinējies katrs ceturtais bērns

SPKC apkopotie dati liecina, 2010.gadā Latvijā veiktas 82 709 potes pret ērču encefalītu ( tajā skaitā 38 969 – bērniem), savukārt 2011.gadā pret ērču encefalītu veiktas 91 382 vakcinācijas (tajā skaitā 49 665 – bērniem).

"Apskatot datus, redzams, ka salīdzinājumā ar 2010. gadu, 2011. gadā veikto vakcināciju skaits pret ērču encefalītu ir pieaudzis. Procentuālā izteiksmē 2011.gadā, salīdzinājumā ar 2010.gadu, izdarītas par 10,5% pošu vairāk, bet bērnu vidū vakcināciju skaits pieaudzis par 21,5%. Arī kopumā par abiem gadiem kopā lielākais vakcināciju īpatsvars ir tieši bērnu vidū - 50,9% no kopējā pošu skaita. 2011.gadā vakcināciju pret ērču encefalītu uzsāka (saņēma pirmo poti) 20 379 personas, to vidū 13 824 bērni, kas ir attiecīgi par 24% un 32% vairāk nekā 2010.gadā," norāda L. Ševčenko.

SPKC pārstāvji pauž, ka pieaugošais pret encefalītu vakcinēto personu skaits skaidrojams ar sabiedrības lielāku informētību un izpratni par ērču pārnestajām slimībā. Savukārt bērnu vakcinācijas līmeņa pieaugums skaidrojams gan ar pieaugošām vecāku rūpēm par bērnu veselību, gan iespēju noteiktos valsts reģionos bērnu pret ērču encefalītu vakcinēt ar valsts apmaksātu vakcīnu.

SPKC dati liecina, ka šogad pirmajos sešos mēnešos (no janvāra līdz jūnijam) tika reģistrēti un apstiprināti 82 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu, kas ir par 37 gadījumiem vairāk nekā pērn, kad tādā pat laika periodā tika reģistrēti un apstiprināti 45 saslimšanas gadījumi. "Šī gada saslimšanas gadījumu skaita pieaugums skaidrojums ar lielāku ērču aktivitāti, kas vērojama pēc relatīvi siltiem ziemas mēnešiem," skaidro SPKC pārstāve.

Viņa informē, ka saslimušo vidū šogad ir apmēram divas reizes vairāk vīriešu, nekā sieviešu un vīriešu īpatsvars saslimušo vidū ir nedaudz augstāks nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Vidējais saslimušo vecums, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ap 43 gadiem.

"Šogad reģistrēto gadījumu vidū iedalījums pa teritorijām atbilst iepriekšējo piecu gadu laikā attiecīgajā laika posmā novērotajām tendencēm - lielāka daļa saslimušo reģistrēta Latgales, Vidzemes, Rīgas reģionos un Pierīgā," saka L.Ševčenko.

Pēdējo 30 gadu laikā veiktie novērojumi pastāvīgajās ērču monitoringa vietās liecina, ka ērču aktivitātes līmenis kopš 1990.gadu vidus ir stabili pieaudzis. Jāatzīmē, ka pēdējos gadu desmitos nesakoptā Latvijas vide - gadiem nepļautas, ar krūmājiem aizaugušas pļavas un nekārtībā pamesti izcirtumi, varētu būt viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ievērojami veicinājuši ērču skaita pieaugumu Latvijā un, līdz ar to, arī saslimstību ar ērču pārnestajām slimībām.

Jautāti, kur šogad biežāk sastopas ērces – pļavās vai mežos, SPKC speciālisti, kuri veic ērču aktivitātes monitoringu norāda, ka novērojuši - jūnijā krūmājos un nekoptās pļavās ērču aktivitāte pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus 1,4 līdz 3 reizes (ērču daudzums uz 1km ir no 80-150 ērcēm). Savukārt mežos novērotais ērču daudzums bijis zemāks nekā pērn.

Informāciju sagatavoja Baiba Šķērīte/Pilseta24.lv
Foto: Pilseta24.lv