Ploriņš: vairāk nekā 40% no ātrās palīdzības izsaukumiem nav saistīti ar draudiem dzīvībai

NMPD kā vienu no nākamā gada uzdevumiem izvirzījis samazināt izsaukumu skaitu pie tiem cilvēkiem, kuru dzīvība nav apdraudēta un viņiem palīdzību var sniegt ģimenes ārsts. Kā galvenos iemeslus, kādēļ pacienti vēršas pēc palīdzības pie NMPD brigādēm, viņš minēja to, ka viņi ir pieejami 24 stundas diennaktī, ne visā valstī ir vienādi labs pārsegums ar ģimenes ārstiem, turklāt, ja cilvēks strādā, viņš nevar apmeklēt ģimenes ārstu, ātrās palīdzības pakalpojumi ir bez maksas, un cilvēkiem tā ir viegli pieejama, un daudzi cilvēki pat nav painteresējušies par citiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.

"Mums ir jāizglīto iedzīvotāji, ka patlaban darbojas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, uz kuru var piezvanīt pirms pieņemt lēmumu par ātrās palīdzības mediķu izsaukšanu. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu izsaukums gadījumos, ja dzīvībai nav draudu, var apdraudēt citu cilvēku dzīvību. Var gadīties tā, ka neatliekamās palīdzības brigāde tajā pašā laikā ir nepieciešama, lai cilvēku reanimētu," stāstīja Ploriņš.

Viņš teica, ka pirmais gads, kopš visā valstī darbojas vienots dienests, ir uzlabojis ātrās palīdzībau darbs visā valstī - brigādes ir izvietotas tuvāk iedzīvotājiem, tādēļ tās var operatīvāk palīdzēt. Turklāt visas brigādes visā valstī - Rīgā vai lauku pagastā - ir vienādi nodrošinātas ar medikamentiem un tehnisko aprīkojumu. Ir vienota izsaukumu pieņemšanu. Arī iedzīvotāji šī gada laikā ir ielāgojuši, ka ātro palīdzību viņi var izsaukt pa vienotu tālruņa numuru 113.

Pacientiem ieguvums no dienesta apvienošanas ir arī tas, ka pie viņa dodas tuvākā brīvā mediķu brigāde, kura izvērtē katra pacienta stāvokli un nogādā uz viņa slimībai atbilstošas specializācijas medicīnas iestādi, piemēram, sirds slimnieki nonāks slimnīcā, kas specializējusies kardioloģijā, piebilda Ploriņš.

Vienota dienesta izveidošana Latvijai devusi iespēju piesaistīt arī būtisku Eiropas Savienības (ES) finansējumu ātrās palīdzības attīstībai un modernizācijai. Nākamā gada sākumā par ES finansējumu Latvijas novados plānots nomainīt daudzus novecojušos operatīvos transportlīdzekļus un brigādes pie pacientiem dosies jaunās automašīnās. Pašlaik dienestam ir 200 transporta vienības un vēl 85 automašīnas tiek nomātas Rīgas un Rīgas apkārtnes iedzīvotāju apkalpošanai.

"Transportlīdzekļu nolietojums ir viena no būtiskākajām problēmām, jo visas dienesta automašīnas pusotras diennakts laikā nobrauc vairāk nekā 42 000 kilometru jeb apbrauc vienu reizi apkārt zemeslodei," stāstīja Ploriņš.

Viens no turpmākajiem dienesta uzdevumiem būs gādāt par mediķu kvalifikācijas paaugstināšanu, ko dienests plāno veikt par ES līdzekļiem.

Arī NMPD saskaras ar speciālistu trūkumu un mediķu novecošanu. "Mēs daudz strādājam, lai piesaistītu jaunus cilvēkus, apmaksājam izdevumus ārsta palīga sertifikāta iegūšanai. Mūsu mediķiem darbs ir fiziski un psiholoģiski smags, tādēļ nākotnē būs jādomā, vai arī uz NMPD strādājošiem mediķiem varēs attiecināt paaugstināto pensionēšanās vecumu. Katra cilvēka novecošana ir ļoti individuāla un ne visi no viņiem varēs turpināt darbu līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Būs jādomā par viņu pārprofilēšanu vai priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām," teica NMPD direktors.

Kā ziņots, vienota NMPD tika izveidota pagājušā gada 1.jūlijā. NMPD nodrošina ne tikai pirmsslimnīcas un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet arī plāno, vada un koordinē katastrofu medicīnas sistēmu valstī, kā arī atbild par valsts medicīnisko ierīču un medikamentu rezervju veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu. 

Rīga, 27.okt., LETA. 
Foto: Pilseta24.lv