Gadu desmitiem "aploksnes" medicīnā ir bijis klusais, netīrais jautājums, par kuru nav gatavi runāt publiski ne pacienti, ne ārsti un slimnīcu vadītāji, ne veselības ministri, taču, iespējams, pavisam drīz šis jautājums izskanēs skaļi. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) SaeimasJuridiskajā komisijā uz otro lasījumu iesniedzis priekšlikumu Krimināllikuma grozījumiem, no kura izriet – ja pacients dos ārstam prettiesisku labumu, viņu varēs saukt pie kriminālatbildības. Tāda prakse ir vairākās valstīs, turklāt to paredz Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas rekomendācijas, norāda priekšlikuma iniciators Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Veselības aprūpes pakalpojums ir pārāk nozīmīgs, lai varētu saglabāties miglainā un neskaidrā gaisotne, ko veicina neskaidrie spēles noteikumi, izriet no KNAB speciālistu teiktā. Tādēļ tikai pilnīga prettiesisku maksājumu izskaušana un godīgas pacientu un medicīnas personāla attiecības varētu veicināt atklātību, skaidru procedūru un vienlīdzību veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanā. Turklāt svarīgi ir tas, ka paredzēts – ja cilvēks, kurš devis "aploksni" ārstam, par došanu un pieņemšanu labprātīgi ziņo, tad viņš tiktu atbrīvots no kriminālatbildības, norāda laikraksts "Diena".

Jau vēstīts, ka kopš 2009.gada beigām sodīt var ārstus, kas pieņem "aploksnes" – naudu un dāvanas, iepriekš viņus varēja sodīt tikai tajos gadījumos, kad labums tiek pieprasīts. Tikai par "aploksnes" ņemšanu neviens ārsts nav sodīts.

Tiesa, atbildības noteikšana arī pacientiem ir tikai viens no vairākiem KNAB apsvērtajiem risinājumiem cīņā ar korupciju medicīnas jomā. Problēmas – korupcija medicīnā – risināšanu KNAB nesen pasludināja par vienu no galvenajām prioritātēm un sola šā gada laikā izstrādāt iespējamos risinājumus. SKDS pērnā gada nogalē veiktais pētījums par sabiedrības saskarsmi ar korupciju veselības aprūpes jomā vēsta: no Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējos divos gados ārstējušies poliklīnikā vai slimnīcā, kopumā katrs trešais (33%) veicis neoficiālus maksājumus, izmantojis pazīšanos vai pasniedzis dāvanu. 21% pasniedzis nelielas dāvanas – suvenīrus, ziedus, saldumus, 16% izmantoja personiskus kontaktus, 7% veica neoficiālus maksājumus, 1,2% pasniedza lielākas dāvanas.

Pētījumā secināts, ka korupcija būtiski nav mainījusies, salīdzinot ar 2007.gadu, taču tā ir mazāka nekā 2005.gadā. "Ja mēs skatāmies laika šķērsgriezumā, tad aptaujas rāda, ka vismaz visās citās jomās [korupcija] ir mazinājusies, izņemot veselības aprūpes jomu," saka Diāna Kurpniece, KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja. Korupcija samazinājusies tikai brīdī, kad pacientiem palika mazāk naudas. KNAB secinājis – veselības aprūpes nozare citu nozaru vidū izceļas ar iekšējās kontroles un sistēmiskas uzraudzības trūkumu. "Nepieciešama mērķtiecīga politika no Veselības ministrijas (VM) puses," laikrakstam "Diena" saka D. Kurpniece.

Viņa arī norāda – ārstējošajam ārstam ir ļoti liela vara pār pacientu, jo viņš pieņem faktiski visus lēmumus par viņa ārstēšanas procesu, turklāt bieži vien ir vāja uzraudzība no iestādes administratīvajām personām. Nereti arī pacientam trūkst informācijas par to, kas viņam pienākas, ārstējoties slimnīcā. "Tas, ko mēs redzam Latvijā kā lielu trūkumu, ir liels organizatorisks haoss un neskaidrība par kārtību, kādā jānotiek ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Un, ja ir domstarpības ar ārstējošo ārstu, [jautājums] – vai var tās risināt ar kādu augstākstāvošu ārstu vai amatpersonu?" saka D. Kurpniece.

Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) par "pateicību" un "aplokšņu" došanu un pieņemšana laikrakstam "Diena" saka: "Protams, ka tā ir problēma." Viņa šādu praksi nosodot, taču vienlaikus viņa neuzskata, ka VM jāvelta tik daudz uzmanības kukuļotāju izķeršanai.

Ministre piedāvā trīs risinājumus, kas varētu līdzēt korupcijas novēršanā medicīnas jomā. "Rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem – tas ir viens no korupciju veicinošiem faktoriem. Tāpēc nepieciešams ieviest obligāto veselības apdrošināšanu – lai bērni, pensionāri un nodokļu maksātāji saņemtu ātrāk pakalpojumus un nebūtu jāgaida rindā," saka I. Circene. Šo ieceri VM vēlas ieviest dzīvē jau, iespējams, no nākamā gada. Otrs risinājums – jānodala valsts un privātā infrastruktūra, proti, ārsti vairs valstij neizdevīgos nomas un īres līgumos nevarēs veidot privātprakses valsts ārstniecības iestādēs un izmantot valsts iekārtas un aparatūru. Trešais – jāceļ mediķu atalgojums.

Foto: LETA

Plašāk skatietieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā sižetā