Plāno noteikt maksimālo gaidīšanas laiku rindā uz veselības aprūpes pakalpojumiem
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien, 26.februārī, tika diskutēts par valsts apmaksāto plānveida operāciju pieejamību un pacientu gaidīšanas rindu ārstniecības iestādēs. Nacionālā veselības dienesta pārstāvis Atis Mārtiņsons norādīja, ka, ņemot vērā pārrobežu veselības aprūpes direktīvu, līdz nākamajam gadam nepieciešams noteikt maksimālo gaidīšanas laiku rindā.
Mārtiņsons informēja deputātus, ka jau tagad daudzās valstīs maksimālie gaidīšanas laiki nostiprināti ar likumu, regulējums var būt gan ļoti detalizēts, gan arī vispārīgs. Tāpat nepieciešams izstrādāt vienotus noteikumus gaidīšanas sarakstu veidošanai ārstniecības iestādēs.
Nacionālā veselības dienesta pārstāvis arī skaidroja, ka izmaiņu īstenošanai nepieciešami arī finanšu līdzekļi un vajadzīgā finansējuma aprēķins būtu jāveic katram gadam. Kā piemēru Mārtiņsons minēja to, ka rindu mazināšanai uz dažādiem ambulatoriem pakalpojumiem varētu būt nepieciešami 8 miljoni latu, bet stacionāriem pakalpojumiem - 4,8 miljoni latu. Tas gan nenozīmētu, ka rindas tiktu likvidētas, bet tās būtu "saprātīgas", tomēr iespējami arī citi varianti atkarībā no tā, par cik ilgu laiku uz kādu pakalpojumu rindu plānots samazināt.
Vienlaikus Mārtiņsons sacīja, ka ne vienmēr finansējums nozīmē to, ka būtiski palielinās sniegtā pakalpojuma apjoms, piemēram, pērn endoprotezēšanas pakalpojumiem piešķirts papildu finansējums, taču līdzekļi netika pilnībā apgūti.
Arī VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ministrijā norit darbs saistībā ar nepieciešamību noteikt maksimālās gaidīšanas laikus, un tas būtu jāizdara līdz rudenim.
Rīga, 26.febr., LETA.
Foto: Reuters/ Scanpix
