Pirmajā pusgadā tikai 34,9% aicināto sieviešu veica krūts vēža profilaktiskās pārbaudes
Šogad pirmajā pusgadā krūts profilaktisko pārbaudi veica 34,9% no uzaicinātājām sievietēm. Savukārt pērn visā gadā to veica 19,5% sieviešu, bet 2009.gada - 21,2%, pastāstīja Veselības norēķinu centra (VNC) pārstāve Līga Gaigala.
Vēl ir ļoti daudz sieviešu, kas saņēmušas VNC aicinājumu veikt vēža skrīningu, to nav izdarījušas, taču ir vērojamas pozitīvas tendences un arvien vairāk sieviešu cenšas pārbaudīt savu veselību, uzsvēra Gaigala. Viņa arī piebilda, ka Latvijas rezultāti nav tik slikti, piemēram, Čehijā savulaik tikai 14,7% cilvēku piedalījās krūts vēža skrīningā, bet Lielbritānijā - 23,8%.
Savukārt Eglītis norādīja, ka, piemēram, Vācijā profilaktiskās pārbaudes veic aptuveni 80% no uzaicinātajiem cilvēkiem. Pēc viņa domām, tas varētu būt saistīts ar to, ka tur par savlaicīgu vēža atklāšanas programmas īstenošanu ir atbildīgas atsevišķās iestādes, nevis tā ir viena no kādas iestādes daudzajām funkcijām. Tāpat Latvijā vēstules ar uzaicinājumu veikt krūts vēža pārbaudi, ko izsūta VNC, ir samērā neveiksmīgas uzrunas un formas ziņā.
Austrumu slimnīcas Izglītības daļas vadītāja Dace Baltiņa piebilda, ka dažviet cilvēkiem krūts vēža profilaktiskās pārbaudes ir grūti pieejamas, piemēram, Latgale šajā ziņā ir "praktiski nenosegta". Ja sieviete arī mēros tālāku ceļu, lai veiktu pārbaudi, viņa ne vienmēr dosies pēc atbildes vai arī uz papildu izmeklējumiem, ja šādi būs nepieciešami. Citās valstīs atbilde bieži vien sievietēm tiek aizsūtīta. Latvijā tas netiek darīts līdzekļu trūkuma dēļ, bet tas ir "virziens, kurā būt jādomā", uzskata Gaigala.
Profilaktisko pārbaudi var veikt arī divu mobilo mamogrāfu izbraukumos. Šogad 153 izbraukumos šādu iespēju izmantojušas 4500 sievietes 36 dažādās pilsētās un pagastos, piemēram, Aizputē, Grobiņā, Engurē, Skrundā, sacīja Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs un "Veselības centra 4" pārstāvis Arvīds Irmejs. Arī izbraukumos novērots, ka sievietes pēc pārbaužu veikšanas rezultātus bieži vien neizņem, kaut arī dažreiz viņām būtu nepieciešami vēl izmeklējumi vai ārstēšana.
Kopumā pēc veiktā krūts vēža pārbaudēm aptuveni 18,5% pacientu ir vajadzīgs veikt papildu izmeklējumus.
Pērn krūts vēzis Latvijā tika atklāts 1049 cilvēkiem. Biežāk ar krūts vēzi slimo slimo sievietes vecumā no 45 gadiem. Trešdaļā gadījumu tas tiek atklāts novēloti - trešajā un ceturtajā stadijā. Ja krūts vēzis tiek atklāts savlaicīgi, to ir iespējams efektīvi ārstēt. Tāpat krūts vēzis gadā tiek atklāts aptuveni desmit līdz 12 vīriešiem.
Oktobrī tiek atzīmēts Krūts veselības mēnesis. Šogad biedrība "Dzīvības koks" oktobrī ieplānojusi dažādas akcijas, aicinot ikvienu ieklausīties, aizdomāties par savu veselību un atbalstīt tos, kuriem tas nepieciešams. Kā viena no būtiskākajām iniciatīvām, kas tiks sākta tieši oktobrī, ir atbalsta grupas onkoloģiskajiem pacientiem.
Tāpat tiks pievērsta agrīnās diagnostikas jautājumam - pārvietojamā mamogrāfa izbraukumi notiks 19.oktobrī pie Saeimas ēkas, 26.oktobrī pie tirdzniecības centriem "Alfa" un "Spice", bet 27.oktobrī un 28.oktobrī notiks izbraukumi uz Brocēniem un Auci. "Dzīvības koks" oktobrī arī veiks pētījumu, lai uzzinātu, kāpēc tik maz sieviešu veic profilaktiskās pārbaudes.
"Dzīvības koks" aicina atbalstīt psihosociālās rehabilitācijas programmas ieviešanu Latvijā, zvanot uz ziedojumu tālruni 90 006 682. Viena no biedrības prioritātēm ir psihosociālās rehabilitācijas programmas ieviešana onkoloģiskajiem pacientiem. Līdz šim par sabiedrības saziedotiem līdzekļiem tika organizētas septiņas rehabilitācijas nometnes, kuru laikā ir palīdzēts jau vairāk nekā 150 pacientēm. Tāpat, sākot ar šā gada oktobri, tiek organizētas atbalsta grupas onkoloģiskajiem pacientiem.
Rīga, 5.okt., LETA.
Foto: Fotolia
