Pieaugot gripas intensitātei, aptiekās pretgripas medikamentus daudz vairāk nepērk
"Mēness aptieku" sabiedrisko attiecību pārstāve Zaiga Barvida teica, ka janvārī, salīdzinot ar decembri, gripas un saaukstēšanās medikamentu pārdošanas apjoms palielinājies par 1%. "Pagaidām pieprasījums pēc gripas un saaukstēšanās medikamentiem nav pieaudzis. Nevar teikt, ka cilvēki īpaši daudz slimotu," viņa sacīja.
Janvāris tirdzniecībā esot klusais mēnesis un parasti pieprasījums palielinās februārī. "Medikamenti gan ir tā prece, ko pirks tad, kad tas ir nepieciešams," piebilda "Mēness aptieku" pārstāve.
"Euroaptieka" valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega–Grāpe stāstīja, ka nedaudz palielinājies pieprasījums pēc pretgripas medikamentiem, taču pieauguma apmēru nosaukt nevarēja. Toties ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc medikamentiem, kas ārstē klepu un iesnas. "Pēdējā laikā ļoti pieprasīti ir klepus un iesnu medikamenti, kas ir bezrecepšu," viņa teica.
Profilakses nolūkos zāles nelieto
Zemdega-Grāpe arī stāsīja, ka profilaktiskos medikamentus – dažādu vitamīnu un pārtikas piedevu lietošana ir atkarīga no ekonomiskā stāvokļa. "Krīzes laikā pieprasījums pēc vitamīniem kritās ļoti strauji, savukārt pagājušā gada martā tas atkal sāka augt. Faktiski 2011.gada otrajā pusē pieaugums bija, bet gadā kopumā – nē," viņa teica.
"Euroaptieka" vadītāja klāstīja, ka pirms ekonomiskās krīzes Latvijā cilvēki vitamīnus lietoja salīdzinoši daudz, taču pašalik vienīgais, ko cilvēki vēl lieto, ir zivju eļļa. "Latvijā cīlvēki krīzes iespaidā absolūti pārstāja rūpēties par savu veselību preventīvi. Varbūt šogad izslimojot gripas cilvēki atkal sapratīs, ka ir jāstāv uz kājām un atsāks lietot profilaktiskos medikamentus," sacīja Zemdega-Grāpe.
Aptieku tīkla "Mana Aptieka" pārstāvis savukārt informēja, ka pagaidām nav informācijas par pretgripas medikamentu pieprasījuma pieaugumu pēdējā laikā, bet norādīja, ka cilvēki medikamentus neiegādājas profilaktiskos nolūkos, bet visbiežāk jau tad, kad slimība tos "nolikusi gar zemi".
Gripas intensitāte pieaugusi trīs reizes
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) apkopotie monitoringa dati janvāra ceturtajā nedēļā liecina, ka gripas intensitāte Latvijā sasniegusi vidēji 12,3 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, kad šis rādītājs bija 3,8 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, gripas intensitāte pieaugusi trīs reizes. Gripas gadījumi reģistrēti visās vecuma grupās līdz 65 gadiem.
Ambulatorajās monitoringa iestādēs pagājušajā nedēļā vērsušies 13 pacienti ar gripas klīniskiem simptomiem, tostarp trīs Jelgavā, divi Jūrmalā, seši Rīgā un divi Daugavpilī. Nevienā no pilsētām gripas intensitāte nepārsniedza 100 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Ja šis slieksnis tiek sasniegts, tad tiek paziņots par gripas epidēmijas sākumu valstī.
Stacionārās monitoringa iestādes informēja, ka aizvadītajā nedēļā pavisam stacionēti 12 gripas pacienti - deviņi pacienti ar aizdomām par gripu un trīs pacienti ar gripas izraisītu pneimoniju. Tostarp Valmierā hospitalizēts viens pacients, bet Rīgā - astoņi saslimušie ar gripu vai tās izraisītajām komplikācijām.
LIC epidemiologi uzskata, ka saslimušo skaits ar gripu noteikti ir lielāks, taču ne visas attiecīgās iestādes iesaistījušās monitoringā. Šobrīd gripas un akūto augšējo elpceļu infekciju monitoringa datus LIC epidemioloģiskajam dienestam sniedz 60 ģimenes ārsti, 11 slimnīcas, 40 skolas un 40 pirmskolas izglītības iestādes.
Epidemiologi informē, ka Pasaules veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka arī Eiropā vairākas valstis ziņojušas par gripas aktivitātes pieaugumu. Janvāra trešajā nedēļā, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, gripas pozitīvo paraugu īpatsvars uzraudzības tīkla ietvaros ir pieaudzis no 21% līdz 29%.
Informāciju sagatavoja Rūta Cinīte/ Pilseta24.lv
Foto: Stock.XCHNG
